Eksports kā tāds, dažādu nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu izpratnē atšķiras. Preču eksports pēc būtības ir ļoti plaša tēma. Šajā rakstā uzmanība tiks vērsta tieši eksporta regulējumam un pamatnosacījumiem muitas jomā.
Normatīvie akti muitas jomā.
2016.gada 1.maijā ir stājušies spēkā vairāki jauni muitas jomu regulējoši normatīvie akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regula (ES) 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (Savienības Muitas kodekss), Komisijas 2015. gada 28. jūlija deleģētā regula 2446/2015, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem un Komisijas 2015.gada 24.novembra īstenošanas regula 2447/2015, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Visi minētie normatīvie akti aizstāj iepriekš spēkā esošo Muitas kodeksu un tā piemērošanas noteikumus.
Eksports muitas tiesībās nozīmē Savienības preču izvešanu ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Jau pati definīcija nosaka, ka muitas procedūra eksports ir piemērojama tikai un vienīgi Savienības statusa precēm. “Savienības preces” ir preces, kas ietilpst jebkurā no šādām kategorijām:
a) preces, kas ir pilnībā iegūtas Savienības muitas teritorijā un nesatur preces, kuras ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas;
b) preces, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas un ir laistas brīvā apgrozībā;
c) preces, kas iegūtas vai ražotas Savienības muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no precēm, kuras minētas a) un b) apakšpunktā.
Muitas normatīvie akti precīzi definē termina „eksportētājs” nozīmi. Eksportētājs var būt:
v persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija, ir līgumattiecības ar saņēmēju trešā valstī, un kurai ir tiesības lemt par to, ka preces ir pārvietojamas uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas. Konkrētāk – tā ir persona, kurai ir tiesības nosūtīt preces saņēmējam ārpus Eiropas Savienības;
v privātpersona, kura pārvieto eksportējamās preces, kas ir tās personīgajā bagāžā. Tie ir ceļotāji, kas izceļo ārpus Eiropas Savienības un vienlaikus pārvieto arī preces personiskām vajadzībām;
v citos gadījumos – persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai ir tiesības lemt par to, ka preces ir pārvietojamas uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas. Tās ir personas, kas nosūta, bet pašas nepārvieto, preces ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
Kā redzams no definīcijas, tad komerciālu sūtījumu gadījumos eksportētājam ir jābūt Eiropas Savienībā reģistrētai personai, savukārt, ja preču eksportētājs ir privātpersona, tad tā var būt arī privātpersona, kuras mītnes vieta nav Eiropas Savienība.
Darbības pirms preču izvešanas.
Pirms preču izvešanas no Eiropas Savienības, par tām sniedzama pirmsizvešanas deklarācija. Pirmsizvešanas deklarācijā nepieciešamo informāciju atļauts iesniegt, iesniedzot rakstveida eksporta muitas deklarāciju, kas aizpildīta arī kā pirmizvešanas deklarācija, ieniedzot reeksporta vai atpakaļizvešanas muitas deklarāciju vai arī iesniedzot atsevišķu izvešanas kopsavilkuma deklarāciju. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.
Līdz ar pirmizvešanas deklarācijas datu iesniegšanu, muitas iestāde veic riska analīzi. Eksportējamo preču riska analīze balstās pamatā drošuma un drošības pamatprincipiem un nepieciešamības gadījumā muitas iestādes veic nepieciešamos pasākumus.
Visas muitas deklarācijas tiek iesniegtas elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pieslēdzot attiecīgi nepieciešamo elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas apakšmoduli. Eksporta formalitāšu gadījumā tiek izmantota Eksporta kontroles sistēma. Muitas deklarāciju var aizpildīt pats eksportētājs vai deklarētājs.
Izvešanas formalitātes.
Savienības Muitas kodekss un tā īstenošanas un piemērošanas noteikumi regulē kārtību, kādā muitas iestādē tiek noformēta muitas procedūra – eksports. Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa normām visām savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas piemēro eksporta procedūru.
Muitas iestāde, kurā iesniedz eksporta deklarāciju vai reeksporta deklarāciju par tām precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas ir eksporta muitas iestāde.
Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, no kuras preces izved no Savienības muitas teritorijas un tiek vestas uz galamērķi, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības ir izvešanas muitas iestāde.
Ja, preces izvedot, eksporta muitas procedūra tiek uzsākta muitas iestādē, kas nav izvešanas muitas iestāde, proti, tiek noformēta eksporta muitas deklarācija eksporta muitas iestādē, tad transportējot preces uz izvešanas muitas iestādi, tās pārvieto, noformējot tranzīta muitas procedūru, noslēdzot eksporta procedūru izvešanas muitas iestādē.
Eksporta muitas iestāde nosūta eksporta deklarācijas ziņas deklarētajai izvešanas muitas iestādei. Minēto ziņu pamatā ir no eksporta deklarācijas iegūtie dati, vajadzības gadījumā ar labojumiem.
Ja preces atstāj Savienības muitas teritoriju, izmantojot stacionāru transporta iekārtu, izvešanas muitas iestāde ir eksporta muitas iestāde. Ja pēc tam, kad preces ir izlaistas eksportam, tām piemēro ārējā tranzīta procedūru, izvešanas muitas iestāde ir tranzīta operācijas nosūtītāja muitas iestāde. Izvedot preces pa gaisu, jūru, dzelzceļu vai izmantojot pasta pakalpojumu, izvešanas muitas iestāde pēc pieprasījuma ir iestāde, kuras uzraudzībā atrodas vieta, kur preces pārņem dzelzceļa sabiedrības, pasta operatori, aviosabiedrības vai kuģošanas sabiedrības.
Izņēmums attiecībā uz izvešanas muitas iestādes noteikšanu ir akcīzes preču un lauksaimniecības preču izvešanas gadījumā, kad izvešanas muitas iestāde ir šo preču faktiskās izvešanas vietas muitas iestāde Eiropas Savienībā. Minētais nozīmē, ka šādām precēm nav atļauts piemērot tranzīta procedūru pirms preču faktiskās izvešanas, kā arī izvešanas muitas iestāde nevar būt vieta, kur preces pieņem kāds no gaisa, jūras, dzelzceļa pārvadājuma vai pasta pakalpojuma sniedzējs.
Izvedot preces, par tām iesniedzama rakstveida eksporta muitas deklarācija. Kā jau norādīts iepriekš, eksporta muitas deklarācijas tiek iesniegtas Eksporta kontroles sistēmā.
Tātad parastā kartība ir rakstveida muitas deklarācijas iesniegšana eksporta muitas iestādē, t.i. vietā, kur tiek uzsākta preču izvešana no Eiropas Savienības teritorijas. Taču, ir piemērojami izņēmumi gan attiecībā uz deklarācijas iesniegšanas vietas noteikšanu, gan uz rakstveida deklarācijas noformēšanu. Proti, gadījumos, ja viens deklarētājs deklarē izvešanai vienu sūtījumu, kura vērtība nepārsniedz 3000 eiro precēm, uz kurām neattiecas nekādi ierobežojumi vai aizliegumi – rakstveida eksporta deklarāciju atļauts iesniegt izvešanas muitas iestādē.
Izņēmums attiecināms arī uz rakstveida muitas deklarācijas iesniegšanu. Normatīvie akti nosaka gadījumus, kad ir atļauta preču izvešanas mutvārdu deklarēšana. Šādi gadījumi piemērojami izvedot:
v nekomerciālas preces;
v komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro vai kuru neto svars nepārsniedz 1000 kg;
v transportlīdzekļus, kas reģistrēti Savienības muitas teritorijā un ko paredzēts atpakaļievest, kā arī šādu transportlīdzekļu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums;
v atsevišķus lauksaimniecības produktus un preces (mājdzīvnieki, produkti, sēklas, rupjā barība un lopbarība), uz ko attiecas atbrīvojumi no muitas nodokļiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, nosacījumiem.
Regula 2446/2015 precīzi nosaka pazīmes, kādas preces tiek uzskatītas par nekomerciālām. Nekomerciālas preces nozīmē tādas preces, ko viena privātpersona neregulāri, bez atlīdzības nosūta citai privātpersonai un kas ir paredzētas saņēmēja vai tā ģimenes personīgai lietošanai bez komerciālas nozīmes veida vai daudzuma ziņā vai preces ceļotāja bagāžā, kas tiek ievestas neregulāri un ir paredzētas ceļotāja vai tā ģimenes personīgai lietošanai vai dāvināšanai bez komerciālas nozīmes veida vai daudzuma ziņā.
Vienlaikus mutisko deklarēšanu nav atļauts piemērot kopējās lauksaimniecības politikas preču eksportam un preču eksportam, par kurām iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu.
Muitas normatīvie akti atsevišķos gadījumos pieļauj preču izvešanu deklarēt ar aktu. Akts šajā gadījumā ir domāta kādas darbības veikšana, kas nav preču deklarēšana ne rakstveidā, ne mutvārdos. Šāds akts var būt personas iziešana caur „zaļo koridoru”, proti, izbraucot no Eiropas Savienības vietās, kur ieviesta divu koridoru sistēma, izejot pa koridoru „nav deklarējamu preču” vai iziešana cauri muitas kontroles punktam, kurā nav ieviesta divu koridoru sistēma.
Par muitā deklarētām precēm uzskata arī pa pastu nosūtītas preces, par kurām ir noformēti atbilstoši pasta pārvadājumu pavaddokumenti. Šāds pasta pārvadājuma pavaddokuments – CN22 vai CN23 kalpo kā apliecinājums preču eksporta mutiskai deklarēšanai. Iepriekš, pirms šā gada 1.maija spēkā esošais normatīvais regulējums noteica, ka pasta pārvadājumu pavadzīmes tiek pielīdzinātas rakstiskas muitas deklarācijas noformēšanai, taču šobrīd šāda nosacījuma normatīvajos aktos nav un minētās pasta pavadzīmes izmantojamas kā eksporta fakta apliecinājums preču sūtījumiem mutiskas deklarēšanas gadījumos. Ja preču vērtības vai svara robežlielums pārsniedz iepriekš norādītos 1000 EUR vai 1000 kg, pasta sūtījumiem noformējama rakstveida muitas deklarācija.
Jāņem vērā, ka eksportējamo preču muitas vērtība tiek noteikta, balstoties uz preču pārdošanas rēķina summu.
Eksportējamās preces izvešanas muitas iestādē uzrāda preču pārvadātājs, norādot eksporta deklarācijas MRN numuru un neatbilstības starp deklarācijā norādītajām un uzrādītajām precēm, norādot faktisko daudzumu, ja tādas tiek konstatētas. Izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par preču uzrādīšanu izvešanas muitas iestādē. Kopš preču uzrādīšanas brīža, izvešanas muitas iestāde uzrauga preces līdz tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.
Eksporta noslēgšana.
Eksportu noslēdz izvešanas muitas iestādē pēc preču faktiskās izvešanas no Eiropas Savienības muitas teritorijas. Izvešanas muitas iestāde apliecina preču izvešanu, elektroniski par to informējot eksporta muitas iestādi.
Eksporta muitas iestāde pēc deklarētāja vai eksportētāja lūguma apliecina preču izvešanu, ja izvešanas muitas iestāde un eksporta muitas iestāde ir viena un tā pati vai ja izvešanas muitas iestāde ir informējusi eksporta muitas iestādi par preču izvešanu vai ja tiek iesniegti pietiekami pierādījumi preču eksporta fakta apliecinājumam. Par pietiekamiem pierādījumiem, ko var iesniegt deklarētājs vai eksportētājs uzskata pierādīšanas līdzekļus (katru atsevišķi vai tos kopā) – pavadzīmes kopija, ko parakstījis saņēmējs ārpus Savienības muitas teritorijas, rēķins, pavadzīme, maksājuma apliecinājums, dokuments, ko parakstījis komersants, kurš izved preces no Savienības teritorijas vai dokuments, ko apstiprinājis citas valsts muitas dienests atbilstoši tās valsts procedūrām.
Gadījumā, ja eksporta muitas deklarācija bija jānoformē, bet tā kādu iemeslu dēļ nav bijusi noformēta un preces jau ir izvestas, noformējama muitas deklarācijas retrospektīvā kārtā. Šādā gadījumā atbildīgajai muitas iestādei iesniedzama muitas deklarācija un iepriekšminētie pierādījumi faktiskai preču izvešanai.
Ja rodas situācija, kad preces, kurām ir uzsākta eksporta procedūra vairs nav paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, deklarētājs vai eksportētājs nekavējoties par to informē eksporta muitas iestādi, bet gadījumā, ja preces jau ir uzrādītas izvešanas muitas iestādē – par to informē izvešanas muitas iestādi.
Nodokļu maksājumi.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā preču eksporta definīcija pēc būtības atbilst Savienības Muitas kodeksā noteiktajam eksporta terminam. PVN likuma izpratnē par preču eksportu uzskata preču piegādi no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kam tiek piemērota PVN 0% likme. Kā būtisks nosacījums PVN 0% likmes piemērošanai preču eksportam ir faktiskās preču izvešanas apliecinājums. Ja reģistrēts PVN maksātājs nodokļu administrācijai nevar uzrādīt preču eksportu apliecinošus dokumentus, likums liedz piemērot PVN 0% likmi preču eksportam. Preču eksportu apliecinoši dokumenti un fakti jau tika uzskaitīti iepriekš un faktiski izmantojami arī preču eksporta fakta apliecināšanai PVN 0% piemērošanas pamatošanā.
Lai arī saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu par precēm, kam uzliekams izvedmuitas nodoklis, izvedmuitas parāds rodas tām piemērojot eksporta procedūru, praktiski nepastāv tādas preču grupas, kam būtu piemērojams izvedmuitas nodoklis.