Vispārējie noteikumi:

Iebraucot LR no valsts, kas nav ES dalībvalsts fiziskā persona, nemaksājot muitas maksājumus, drīkst ievest preces, kas nepārsniedz šādu vērtību:

-          210 Ls – ja persona ieceļo pa sauszemi;

-          300 Ls – ja persona ieceļo ar gaisa vai jūras transportu;

-          bērni līdz 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida, drīkst ievest preces personīgai lietošanai, ja to vērtība nepārsniedz 200 Ls.

Šajā vērtībā netiek iekļauta zāļu vērtība (ja tās nepieciešamas personiskajām vajadzībām) un tabakas izstrādājumu, alkoholiskos dzērienu un degvielas daudzums, ja to ieved personīgajā bagāžā, ievērojot noteiktos daudzuma ierobežojumus (skat. zemāk).

Akcīzes preces atļauts ievest savam patēriņam nemaksājot muitas maksājumus, ne biežāk kā 1 reizi 7 dienās:

Tabakas izstrādājumi.

Ieceļojot pa sauszemi (gājēji, autobraucēji, vilcienu pasažieri un tml.) vai ar ūdenstransportu vienu reizi diennaktī:

-          40 cigaretes vai

-          20 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem) vai

-          10 cigārus vai

-          50 gramus smēķējamās tabakas vai

-          tabakas izstrādājumus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus.

Ieceļojot ar aviotransportu:

-          200 cigaretes vai

-          100 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem), vai

-          50 cigārus, vai

-          250 gramus smēķējamās tabakas, vai

-          tabakas izstrādājumus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus.

Alkoholiskie dzērieni:

-          1 litru destilētu dzērienu un alkohola, ja alkohola saturs pārsniedz 22%; nedenaturētu etilspirtu ar spirta tilpumkoncentrāciju 80% un vairāk vai

-          2 litrus destilētu dzērienu, alkohola un aperitīvu uz vīna vai alkohola bāzes, kuru alkohola saturs nepārsniedz 22%; dzirkstošo vīnu, deserta (liķiera) vīnu;

-          iepriekšējos punktos minētos alkoholiskos dzērienus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus;

-          4 litrus nedzirkstošo (negāzēto) vīnu;

-          16 litrus alus.

Degviela:

-          transportlīdzekļa degvielas standarta tvertnē;

-          degvielas pārvietojamās tvertnēs – ne vairāk kā 10 litrus vienam transportlīdzeklim.

Ja ievedamo akcīzes preču daudzums pārsniedz noteikto daudzuma vai laika ierobežojumu, personai jāmaksā muitas nodoklis, PVN un akcīzes nodoklis par pārsniegto preču daudzumu.

Atbrīvojums no nodokļu nomaksas alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem netiek piemērots nepilngadīgām personām.

Vispārējie nosacījumi par preču vērtības ierobežojumu personām, kas ir jaunākas par 15 gadiem ir 200 Ls neatkarīgi no ieceļošanas transporta veida.

Preču kombinētā nomenklatūra katru gadu tiek grozīta, lai ņemtu vērā izmaiņas prasībās, kas saistītas ar statistiku un tirdzniecības politiku, izmaiņas, kas izdarītas, lai izpildītu starptautiskās saistības, kā arī ņemtu vērā tehnikas un tirdzniecības attīstību.

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 12. pantu minētās regulas I pielikums no 2012. gada 1. janvāra ir jāaizstāj ar kombinētās nomenklatūras pilno redakciju kopā ar autonomajām un līgtajām nodokļa likmēm, kas izriet no Padomes vai Komisijas pieņemtajiem pasākumiem.

No 2012.gada 1.janvāra spēkā esošā Regula 1006/2011, kas nosaka tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu pieejama šeit

TARIC nacionālos papildkodus muitas deklarācijā norāda, ievedot ar akcīzes nodokli apliekamās preces un piemērojot tām procedūru laišana brīvā apgrozībā.

MK noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Galvojumu piemērošana.

2011.gada 10.septembrī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.691 “Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai”. Lai arī 2010.gada nogalē jau tika izdoti jauni MK noteikumi muitas galvojumu piemērošanai (Nr.1134), to piemērošanas rezultātā ir konstatēta nepieciešamību precizēt muitas galvojumu piemērošanas normas, kā arī papildināt MK noteikumus ar normām, kādas paredzētas pēdējos grozījumos Muitas likumā (spēkā no 2011.gada 1.jūlija).

Jaunajos MK noteikumos ir iekļauts iepriekšējais regulējums ar redakcionāliem precizējumiem, kā arī paredzētas izmaiņas attiecībā uz:

• galvotāja statusa iegūšana – turpmāk kredītiestādei vai apdrošināšanas sabiedrībai nav nepieciešams slēgt līgumu ar VID par galvotāja statusu un galvotāja pienākumi ir iekļauti MK noteikumos;

• vispārējā galvojuma izmantošana – vispārējo galvojumu, izpildot noteiktos kritērijus LR iespējams saņemt tikai LR reģistrētiem nodokļu maksātājiem;

• drošības naudas piemērošana – nosacījumi par drošības naudas aprēķinu attiecināti gan muitas nodokļa apmēram, gan arī PVN apmēram. MK noteikumos noteikta arī VID rīcība, ja pēc drošības naudas iemaksas, deklarētājs nesniedz nepieciešamās ziņas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai;

• Atzītajiem ekonomiskajiem operatoriem (AEO) piemērojamie atvieglojumi – svītrota norma par galvojuma muitas parādam, kas var rasties, nesniegšanu tranzīta muitas procedūras nodrošināšanai, jo šāds nosacījums neatbilst ES normatīvo aktu regulējumam, kā arī praktiski nav izpildāms, jo elektroniski noformējot tranzīta deklarāciju, nepieciešams norādīt galvojuma apliecību;

• termins “nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi budžetā” – MK noteikumos iekļauts termins saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Iepriekšējais regulējums noteica, ka personai, kura vēlas saņemt vispārējo galvojumu, nedrīkst būt valsts nodokļu parādu, neregulējot situāciju, kad personai ir soda naudas, nokavējuma naudas vai nodevu parāds. MK noteikumos arī paredzēts, ja personai saskaņā ar VID lēmumu ir papildus uzrēķināti nodokļi, nodevas, soda nauda un nokavējuma nauda, bet lēmums ir apstrīdēts, šīs summas nav uzskatāmas par parādu budžetā uz lēmuma pirmstiesas apstrīdēšanas laiku.

Muitas procedūra – tranzīts.

2011.gada 12.augustā spēkā stājās Ministru kabineta 2011.gada 9.augusta noteikumi Nr.617, ar kuriem tiek grozīti MK noteikumi Nr.1135 „Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība”. Sakarā ar pēdējiem grozījumiem Muitas likumā (spēkā no 2011.gada 1.jūlija) precizēts MK noteikumu izdošanas pamats, kā arī noteikumi nosaka kārtību, kādā aptur un anulē atļauju izmantot TIR procedūru un, ka Garantējošās asociācijas lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju izmantot TIR procedūru, kā arī lēmumu par atļaujas apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Grozījumi Muitas likumā.

2011.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Muitas likumā, kur paredzētas dažādas redakcionālas izmaiņas un nostiprināts pilnvarojums MK regulēt atsevišķus muitas jomu regulējošus jautājumus, noteikts, ka personas apskati muitas amatpersonas var veikt arī gadījumā, ja persona mutiski deklarē preces, svītrota prasība par valsts nodevas samaksu muitas brokera atļaujas saņemšanai. Likumā noteikts, ka iesniedzot iesniegumu muitas brokera atļaujas saņemšanai, nav nepieciešams iesniegt ziņas un dokumentus, kas jau ir VID rīcībā (reģistrācijas apliecības kopija, pases kopija un muitošanas speciālista sertifikāts), nav nepieciešams iesniegt bankas vai apdrošināšanas sabiedrības apliecinājumu par gatavību izsniegt vispārējo galvojumu, kā arī nav nepieciešams sniegt ikmēneša pārskatu par muitas brokera noformētajām muitas deklarācijām.

AEO statuss ir komersanta brīva izvēle un AEO nav tiesību pieprasīt, lai viņu uzņēmējdarbības partneri arī iegūst šo statusu.

AEO Muitas vienkāršojumi (AEOC)

AEOC sertifikātu muitas vienkāršojumiem izdod Kopienā reģistrētam komersantam, kurš izpilda muitas prasību, atbilstošu uzskaites standartu un maksātspējas kritērijus.

Priekšrocības:

• vieglāku piekļuvi muitas vienkāršojumiem;

• mazāku skaitu fizisko un dokumentu pārbaužu;

• prioritātes režīmu, ja izraudzīts pārbaudēm;

• iespēju pieprasīt noteiktu vietu šādai pārbaudei.

AEO Drošība un drošums (EAOS)

AEOS sertifikātu drošībai un drošumam izdod Kopienā reģistrētam komersantam, kurš izpilda muitas prasības, nodrošina atbilstošu uzskaites standartu un maksātspējas kritērijus un atbilstīgus drošības un drošuma standartus.

Priekšrocības:

• iepriekšēja paziņojuma saņemšanas iespēja par kravas novirzīšanu kontrolei;

• samazinātu datu kopumu kopsavilkuma deklarācijās;

• mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu;

• prioritātes režīmu, ja izraudzīts pārbaudēm;

• iespēju pieprasīt noteiktu vietu šādai pārbaudei.

AEO Muitas vienkāršojumi/ drošums un drošība (apvienotais) (AEOF)

AEOF sertifikātu muitas vienkāršojumiem /drošumam un drošībai izdod jebkuram Kopienā reģistrētam komersantam, kurš izpilda muitas prasības, nodrošina atbilstošu uzskaites standartu un maksātspējas kritērijus un atbilstīgus drošības un drošuma standartus un vēlas gūt labumu no visām AEO priekšrocībām. Šī sertifikāta saņēmējam ir tiesības uz visām priekšrocībām, kas minētas iepriekš.

AEO priekšrocības

AEO sertifikātu izdod pieteikuma iesniedzējam, nevis tā klientiem. Tādēļ priekšrocības var izmantot tikai pats atzītais komersants. Tas ir vispārējs princips jebkāda veida operatoriem starptautiskajā piegādes ķēdē.

• Mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu

Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 14.b panta 4. punktā noteikts, ka AEO sertifikāta turētājam piemēro mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu nekā citiem komersantiem. Tas nozīmē, ka atzītajam komersantam jābūt zemākam riska novērtējumam un iespējai ātrāk šķērsot robežas (atbilstoši sertifikāta veidam). AEO sertifikāta saņēmējam jābūt zemākam riska novērtējumam visās dalībvalstīs, jo saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 5.a pantu visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu. Zemāks riska novērtējums muitai ir jāiekļauj riska vadības un muitas darbību sistēmās, lai ļautu izmantot šo priekšrocību atzītā komersanta ikdienas darbā.

• Prioritātes režīms sūtījumiem, ja tie izraudzīti pārbaudei

Ja pēc riska analīzes muitas iestāde izraugās papildu pārbaudei sūtījumu, uz kuru attiecas atzītā komersanta iesniegtā kopsavilkuma deklarācija vai deklarācija, tai jāveic vajadzīgās pārbaudes prioritārā kārtā. Tas nozīmē, ka sūtījums jāpārbauda pirmais, ja ir izraudzīti arī citi no tiem, kuri nav atzītie komersanti.

• Pārbaudes vietas izvēle

AEO var lūgt muitas pārbaudi pārcelt uz citu vietu, kur tā var radīt mazāku aizkavēšanos vai mazākas izmaksas atzītajam komersantam. Tomēr tam ir vajadzīga attiecīgo muitas iestāžu piekrišana.

• Vieglāka piekļuve muitas vienkāršojumiem

Šī priekšrocība ir piemērojama AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi vai AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi/drošība un drošums saņēmējiem. Komersantiem nav nepieciešams AEO statuss, lai saņemtu atļauju vienkāršojumiem, kas noteikti saskaņā ar muitas noteikumiem. Tomēr, ja persona, kura pieprasa vienkāršojumus, ir AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi (vai kopējā sertifikāta) turētājs, muitas iestādei nav atkārtoti jāpārbauda tie nosacījumi, kurus pārbaudīja, piešķirot atzītā komersanta statusu. Kritērijus, kuri jāizpilda atzītajam komersantam, var atrast attiecīgajā pantā par konkrēto vienkāršojumu, kuru saraksts norādīts turpmāk:

• Vietējā muitošana (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 264. Pants);

• Vienkāršota deklarācija (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 261. Pants);

• Regulārie kuģu pārvadājumu pakalpojumi (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 313.b pants);

• Pierādījumi par Kopienas statusu/atzītā nosūtītāja statusu (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 373. Pants);

• Kuģu kravu saraksts kā pierādījums par Kopienas statusu (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 324.e, 373. Pants);

• Tranzīta vienkāršojumi (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 373., 454.a pants);

• Apstiprināt T5 kontroleksemplāru (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 912.g pants).

• Samazināts datu kopums kopsavilkuma deklarācijām

Šis atvieglojums ir piemērojams AEO sertifikāta drošums un drošība vai AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi/drošums un drošība turētājiem. Atzītajiem komersantiem ievedējiem un atzītajiem komersantiem izvedējiem automātiski ir tiesības iesniegt kopsavilkuma deklarācijas ar samazinātu datu elementu kopumu. Samazinātais datu kopums ir atrodams Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 30A pielikuma 5. tabulā. Atzītie komersanti pārvadātāji, atzītie komersanti kravas nosūtītāji un atzītie komersanti muitas aģenti var izmantot šo priekšrocību tikai saviem klientiem, kuri ir atzītā komersanta sertifikāta – drošums un drošība vai atzītā komersanta sertifikāta – muitas vienkāršojumi/drošums un drošība turētāji.

AEO netiešie ieguvumi

Jebkurš komersants, kurš atbilst kritērijiem un kļūst par atzīto komersantu, var iegūt priekšrocības, kuras nav tieši saistītas ar tā saimnieciskās darbības muitas jomu.

Operatoru ieguldījumi savu drošuma un drošības standartu paaugstināšanā var dot pozitīvus rezultātus šādās jomās:

• pārredzamība un izsekojamība;

• personāla drošība;

• standartu pilnveidošana;

• piegādātāja izvēle un ieguldījumi;

• pārvadāšanas un transportlīdzekļu drošums;

• informētības veidošana par organizācijas infrastruktūru un iespējām;

• sadarbība starp piegādes ķēdes dalībniekiem;

• savlaicīgi ieguldījumi tehnoloģijā;

• brīvprātīga drošuma atbilstība.

Daži piemēri par netiešajiem ieguvumiem:

• samazināts zādzību un zaudējumu apjoms;

• mazāk aizkavētu kravas nosūtīšanu;

• uzlabota plānošana;

• uzlabota klientu uzticība;

• uzlabota darbinieku uzticība;

• samazināts drošuma un drošības negadījumu skaits;

• mazākas piegādātāju pārbaudes izmaksas un uzlabota sadarbība;

• mazāk noziegumu un vandālisma;

• mazāk problēmu, patiecoties darbinieku pazīšanai;

• uzlabots drošums un saziņa piegādes ķēdes partneru starpā.

AEO kā aizsargāts un drošs tirdzniecības partneris

AEO, kurš atbilst drošuma un drošības kritērijiem, tiek uzskatīts par aizsargātu un drošu partneri piegādes ķēdē. Tas nozīmē, ka atzītais komersants dara visu, kas ir tā spēkos, lai samazinātu piegādes ķēdes daļas, kurā tas iesaistīts, apdraudējumu. Atzītā komersanta statuss uzlabo tā reputāciju. Turklāt, būdams aizsargāts un drošs partneris piegādes ķēdē, atzītais komersants var iegūt drošuma pārbaužu atvieglojumus. Tādēļ atzīto komersantu var izvēlēties kā tirdzniecības partneri tā, kurš nav atzītais komersants, vietā, ja cits komersants meklē jaunus tirdzniecības partnerus.

Savstarpējā atzīšana

Kopienas mērķis ir panākt savstarpēju atzītā komersanta drošuma un drošības atzīšanu visās valstīs, kuras ievieš atzītā komersanta vai līdzīgu programmu. Tā atzītais komersants ar drošuma un drošības/EK sertifikātu saņemtu tādas pašas priekšrocības trešās valstīs kā tie atzītie komersanti, kuri reģistrēti šajās valstīs, piemēram kā uzņēmēji ASV, kuri sertificēti programmā – Customs Trade Partnership Against Terrorism.

Uzraudzība

Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 14.q panta 4. punktā noteikts, ka „Muitas dienesti pārrauga atzītā komersanta atbilstību izpildāmajiem nosacījumiem un kritērijiem”. Šis noteikums prasa izdevējām muitas iestādēm nodrošināt izstrādā nosacījumus un kritērijus atbilstības uzraudzībai. Muitas iestādei jāizstrādā revīzijas plāns, kā tā paredz rīkoties novērtēšanas laikā konstatēto risku gadījumā. Revīzijas plānā var tikt iekļaut informāciju par šādiem veicamajiem pasākumiem:

• nejauši izvēlētu deklarāciju pārbaude;

• jebkādas veicamās fiziskās preču pārbaudes un/vai revīzijas;

• jebkādu uzņēmuma darbības vai tirdzniecības modeļu izmaiņu, par kurām kļuvis zināms, novērtēšana.

Kritēriji AEO sertifikāta saņemšanai

Muitas kodeksa 5.a pantā noteikta atzītā komersanta statusa piešķiršana uzticamiem tirgotājiem, kuri izpilda Muitas kodeksa 5.a panta 2. punktā norādītos kritērijus.

Atzītā komersanta kritēriji:

— pienācīgi apliecinājumi tam, ka līdz tam ievērotas muitas prasības;

— atbilstīga komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēma, kas

pieļauj attiecīgu muitas kontroli;

— pierādīta maksātspēja;

— attiecīgā gadījumā – piemēroti drošuma un drošības standarti.

]]> http://www.muitaslietas.lv/atzitie-komersanti-authorised-economic-operator-aeo/feed/ 0 http://www.muitaslietas.lv/atvieglos-administrativo-slogu-komersantiem/ http://www.muitaslietas.lv/atvieglos-administrativo-slogu-komersantiem/#comments Tue, 17 May 2011 12:03:06 +0000 ElinaKrimela http://www.muitaslietas.lv/?p=242 Ministru kabinets 17.maija sēdē pieņēmis grozījumus MK 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.581 “Kārtība, kādā, muitojot preces, elektroniski iesniedz muitas deklarācijas”, samazinot elektroniski iesniegto muitas deklarāciju un to pavaddokumentu glabāšanas termiņu no pieciem uz trīs gadiem. Šāda norma atvieglos noteikto dokumentu uzglabāšanu visiem tiem komersantiem, kas citas personas uzdevumā elektroniski iesniedz muitas deklarācijas.

17.maijā MK atbalstījis arī grozījumu izdarīšanu MK 2006.gada 9.maija noteikumos Nr.370 „Pirmsmuitošanas darbību noteikumi”. Grozījumi paredz svītrot no MK noteikumiem normu par pagaidu uzglabāšanas vietas nomas līgumu reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Līdz šim šāda MK noteikumos iekļautā prasība uzlika par pienākumu reģistrēt jebkura termiņa nomas līgumu zemesgrāmatā, arī līgumus, kas noslēgti uz ierobežotu termiņu, līdz ar to radot situāciju, ka zemesgrāmatā jāreģistrē ikviens nomas līguma pagarinājums, kas nepārprotami prasīja papildus laiku un līdzekļus pagaidu uzglabāšanas vietas turētājiem.

Nodokļu atbalsta pasākumu paredzēts piemērot šādiem nodokļu veidiem: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, muitas nodoklis un tam līdzvērtīgi maksājumi, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros nodokļu maksājumu parādus fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām līdz 500 latiem būs iespēja dzēst 90-180 dienu laikā pēc nodokļu atbalsta pasākuma sākuma, savukārt nodokļu parādus, kas lielāki par iepriekš minētajiem apmēriem būs iespēja dzēst līdz pat 5 gadu laikā pēc atbalsta pasākuma uzsākšanas dienas. Pēc tam, kad nodokļu maksātājs būs nomaksājis nodokļu pamatparādu un soda naudu 10% apmērā, tiks dzēsta nokavējuma nauda (uz 2010.gada 1.jūliju) un 90% soda nauda.

Paredzēts noteikt šādus nodokļu parādu samaksas termiņus:

1) fiziskām personām:

• līdz 12 mēnešiem, ja parāds ir no 100 līdz 1 000 latiem;
• līdz 24 mēnešiem, ja parāds ir no 1 000 līdz 5 000 latiem;
• līdz 36 mēnešiem, ja parāds ir no 5 000 līdz 10 000 latiem;
• līdz 48 mēnešiem, ja parāds ir no 10 000 līdz 50 000 latiem;
• līdz 60 mēnešiem, ja parāds ir vairāk kā 50 000 latu;

2) juridiskām personām:

• līdz 12 mēnešiem, ja parāds ir no 500 līdz 5 000 latiem;
• līdz 24 mēnešiem, ja parāds ir no 5 000 līdz 10 000 latiem;
• līdz 36 mēnešiem, ja parāds ir no 10 000 līdz 25 000 latiem;
• līdz 48 mēnešiem, ja parāds ir no 25 000 līdz 100 000 latiem;
• līdz 60 mēnešiem, ja parāds ir vairāk kā 100 000 latu.

Nodokļu parādu būs iespējam sadalīt vienādos maksājumos un tos jāveic vismaz reizi mēnesī.

Lai piemērotu Nodokļu atbalsta pasākumu, nodokļu maksātājam jāiesniedz iesniegums nodokļu administrācijai. Pirms iesnieguma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē attiecīgo nodokļu deklarāciju.

Paredzēts, ka Nodokļu atbalsta pasākumu regulēs atsevišķs likums, kurš Finanšu ministrijai jāizstrādā līdz 1.aprīlim.

Jaunie MK noteikumi paredz, ka gadījumā, ja viltoto preču ievedējs ir noslēdzis vienošanos ar attiecīgās preču zīmes īpašnieku vai tā pārstāvi (tiesību subjekts) par to, ka viltotās preces tiks iznīcinātas, šādu iznīcināšanu veiks attiecīgās preču zīmes īpašnieks vai tā pārstāvis. Līdz šim viltoto preču iznīcināšanu veica VID, bet turpmāk VID pārstāvim būs tikai jāpiedalās un jāuzrauga preču iznīcināšanas process. Šādas vienkāršotās iznīcināšanas gadījumā netiek piemērots administratīvais sods par viltoto preču ievešanu.

MK noteikumi paredz arī jaunu kārtību administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanai gadījumos, kad muita konstatē, ka tiek ievestas viltotas preces. Līdz šim administratīvā pārkāpuma lietvedība tika uzsākta ikvienā gadījumā, kad muitai bija radušās aizdomas par preču viltojumu. Jaunais regulējums nosaka, ka lietvedība tiks uzsākta tikai gadījumā, ja preču zīmes īpašnieks vai viņa pārstāvis būs sniedzis atzinumu, ka ievedamās preces patiešām ir viltojums. Šādā gadījumā muita preču ievedējam piemēro administratīvo sodu, uzliekot naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, kā arī piemēro šo preču konfiskāciju.

Gadījumā, ja preču ievedējs nepiekrīt preču viltojuma faktam, šāds strīds risināms civiltiesiskā kārtā, iesniedzot prasību tiesā. Savukārt VID lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu var apstrīdēt administratīvā kārtā.

Galvojumu piemērošana.

2010.gada 29.decembrī spēkā stājās Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1134 „Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai”. Kā jau tika informēts 2010.gada vasarā, tad iepriekš spēkā esošie MK noteikumi, kas regulēja galvojumu piemērošanu muitas jomā zaudēja spēku jau 2010.gada jūlijā līdz ar grozījumu izdarīšanu Muitas likuma 12.pantā, paredzot pilnvarojumu MK noteikt muitas parāda galvojuma iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas un apmēra noteikšanas kārtību, kā arī prasības deklarētāja atbrīvošanai no muitas parāda galvojuma iesniegšanas.

Jaunie MK noteikumi pamatā satur normas, kas iepriekš bija iekļautas MK noteikumos Nr.1005, kā arī MK noteikumos Nr.396 iekļautās normas par galvojumu piemērošanu tranzīta muitas procedūrai, līdz ar to galvojumu noteikumi visām muitas procedūrām ir iekļauti vienā normatīvajā aktā. MK noteikumos ir iekļautas normas attiecībā uz visu muitas iestāžu administrēto nodokļu – muitas nodokļa, PVN un akcīzes nodokļa parāda galvojumu piemērošanu.

Jaunais regulējums paredz noteikumus, kādus izpildot persona var tikt atbrīvota no galvojuma iesniegšanas muitas nodokļa parādam, kas var rasties. Noteikumi par atbrīvojumu no galvojuma muitas nodokļa parādam, kas var rasties, nav attiecināmi uz muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam un tranzīts – noformēšanu. Lai saņemtu atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas muitas parādam, kas var rasties, personai papildus vispārīgajiem nosacījumiem vispārējā galvojuma saņemšanai (nav nodokļu parādu vai to samaksas termiņš ir pagarināts, paraksttiesīgās personas nav sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, persona nav pasludināta par maksātnespējīgu), ir jābūt muitas brokera darbības atļaujai vismaz 10 gadus vai 36 mēnešu periodā vidēji četras reizes mēnesī jābūt izmantojušai vispārējo galvojumu vai atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai, kā arī gadījumā, ja aprēķinātais galvojuma apmērs pārsniedz 50 tūkstošus latu, tai ir jābūt stabilam finanšu stāvoklim un pietiekamiem finanšu resursiem saistību izpildei, ko VID izvērtē, ņemot vērā iesniegto bilanci, un aprēķina likviditātes rādītāju un īstermiņa saistību īpatsvaru bilancē.

Noteikumos iekļautas arī normas, kas nosaka kārtību, kādā bankas vai apdrošināšanas sabiedrības iegūst vai zaudē galvotāja statusu.

Muitas procedūra – tranzīts.

2010.gada 29.decembrī spēkā stājās Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1135 „Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība”. Šie noteikumi aizstāj iepriekš spēkā esošos MK noteikumus Nr.396.

MK noteikumos iekļauti nosacījumi tranzīta muitas procedūras piemērošanai gadījumos, kas nav reglamentēti ES regulās (naftas produktiem, ko pārvieto pa cauruļvadiem; precēm, ko pārvieto pa dzelzceļu; precēm, ko pārvieto starp divām brīvajām zonām viena muitas punkta ietvaros).

Tāpat MK noteikumi paredz ka Autopārvadātāju asociācija „Latvijas Auto” izsniedz atļauju izmantot TIR procedūru tikai pēc pozitīva VID atzinuma saņemšanas. VID sniedz pozitīvu atzinumu pastāvot visiem šādiem nosacījumiem: personai nav nodokļu parādu, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, vai to samaksas termiņš ir pagarināts; paraksttiesīgās personas nav sodītas par muitas noteikumu pārkāpumiem; personas darba ņēmēju vidējie darba ienākumi par pirmajiem trīs ceturkšņiem pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir ne mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē.

MK noteikumu projekts nosaka gan datu avotu, gan arī kārtību, kādā VID aprēķinās attiecīgo darba ņēmēju vidējo izpeļņu.

Turpmāk MK noteikumi par tranzīta muitas procedūru vairs nesaturēs normas par galvojuma piemērošanu, jo tās iekļautas MK noteikmos Nr.1134 par galvojumu piemērošanu muitas procedūrām.

Telpu iznomāšanas kārtība muitas kontroles punktos.

2011.gada 15.janvārī spēkā stājušies Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1154 „ Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā un nomas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus.

Jaunie MK noteikumi paredz vismaz 5 cilvēku komisijas veidošanu pretendentu izvērtēšanai atklāta konkursa ietvaros, komisijas sastāvā vairāk nekā pusei locekļu jābūt VID pārstāvjiem. Noteikumos iekļautas arī nosacījumi, pēc kādiem tiks vērtēti pretendenti nomas līguma noslēgšanai. Pretendentiem, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem, būs iespēja piedalīties izsolē par telpu nomas līguma slēgšanu.

Lietas būtība: personai par muitas normatīvo aktu neievērošanu tika aprēķināti maksājumi valsts budžetam, kā arī noteikta soda nauda 100% apmērā. Vienlaikus ar nodokļu un nodokļu soda naudas uzrēķinu, persona tika sodīta saskaņā ar APK.

Senāts secinājis: ja lietā persona sodīta gan ar nodokļu soda naudu, gan administratīvo sodu par vienu un to pašu nodarījumu, jāsecina, ka abu sodu piemērošana ir pretēja dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam.

Spriedumā norādīts, ka pie vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un vienu un to pašu tiesību normu pārkāpuma nav pieļaujama nodokļu maksātāja sodīšana gan piemērojot nodokļu soda naudu, gan arī APK paredzēto sodu par normatīvo aktu neievērošanu. Spriedums ir stājies spēkā un nav pārsūdzams.

Pilns sprieduma teksts ieejams: http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/11_2010/22_11_2010/AL_2211_AT_SKA-0428-2010.pdf