Nosūtot vai saņemot preces ES no trešajām valstīm, to deklarēšanā jāievēro ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā kārtība.

Muitas formalitāšu noformēšana sūtījumiem no ārpus Kopienas muitas teritorijas notiek saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (Muitas kodekss) un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EEK)Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (Muitas kodeksa piemērošanas noteikumi) muitas procedūru piemērošanas nosacījumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Muitas kodeksa 59.panta 1.punktu visām precēm, kuras nodod kādā muitas procedūrā, ir jābūt deklarētām šai muitas procedūrai, savukārt 61.pants nosaka, ka muitas deklarācija izpildāma:

a)   rakstveidā vai

b)   datu apstrādes tehnikā, ja to paredz noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru, vai atļauj muitas dienesti, vai

c)   vienkārši deklarējot, vai ar citādu rīcību, kurā preču valdītājs pauž vēlmi nodot preces muitas procedūrai, ja šādu iespēju paredz noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru.

Muitas kodeksa piemērošanas noteikumos ietverti nosacījumi preču deklarēšanai ar mutvārdu deklarāciju, kā arī preču deklarēšanai ar citādu muitas deklarāciju. Ja tiek izmantota rakstiska muitas deklarācija – vienotais administratīvais dokuments (VAD), tā aizpildīšanas prasības ietvertas Muitas kodeksa piemērošanas noteikumos (37. un 38.pielikums).

Muitas kodeksa 64.pants nosaka, ka muitas deklarāciju var aizpildīt katra persona, kas attiecīgās preces spēj uzrādīt vai likt uzrādīt kompetentajai muitas iestādei līdz ar visiem dokumentiem, kurai preces deklarētas. Tomēr deklarētājam ir jābūt Kopienā reģistrētai personai. Tas nozīmē, ka veikt muitas formalitātes un aizpildīt muitas deklarāciju var gan preces īpašnieks, gan īpašnieka iecelts pārstāvis. Pārstāvim jāpaziņo, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, jānorāda, vai pārstāvība ir tieša vai netieša, un jābūt pilnvarotam būt par pārstāvi. Pasta sūtījumu muitošanas gadījumā preču deklarētājs var būt gan muitas brokeris, gan kurjerpasts, kā arī jebkura persona, kura ir attiecīgi pilnvarota un var šādas savas pilnvarojuma tiesības pierādīt muitas iestādē.

Pasta sūtījumus pāri ES robežām Latvijā veic, izmantojot VAS „Latvijas Pasts” vai pasta komersantu, kas nav universālā pasta pakalpojuma sniedzēji un sniedz ekspresspasta vai kurjerpasta pakalpojumus, starpniecību.

Attiecībā uz VAS „Latvijas Pasts” veiktajiem pasta sūtījumiem muitošanas process notiek atviegloti, jo VAS „Latvijas Pasts” ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, kas izpilda arī visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības, tajā skaitā, arī no Pasaules Pasta konvencijas izrietošās saistības. Šādam pasta komersantam ir tiesības deklarēt preces, izmantojot pasta deklarāciju CN22 un/vai CN23, kas ir īpaša Muitas kodeksa piemērošanas noteikumos noteikta deklarēšanas kārtība.

Preču nosūtīšana.

Gadījumos, kad preces nosūta izmantojot VAS „Latvijas Pasts” pakalpojumus Muitas kodeksa piemērošanas noteikumu 237.pants paredz, ka par muitai deklarētiem muitas procedūrai – izvešana uzskata pasta sūtījumus:

• ja par precēm nav maksājama izvedmuita – laikā, kad sūtījumus vēstulēs vai pakās pieņem pasta iestādes,
• ja par precēm ir maksājama izvedmuita – laikā, kad sūtījumus vēstulēs vai pakās uzrāda muitai ar noteikumu, ka tiem pievieno CN22 un/vai CN23 deklarāciju.

Turklāt ir noteikts, ka, Muitas kodeksa izpratnē muitošanas formalitātes par precēm, par kurām nav jāmaksā nodoklis, uzskata par  izpildītām kad preces pieņem pasta iestādes (tai skaitā: preces uzskata par uzrādītām muitai, muitas deklarāciju uzskata par pieņemtu un preču atlaišanu par atļautu). Līdz ar to uzskatāms, ka, ja preces nosūtītas, izmantojot pasta satiksmi, tās ir deklarētas izvešanai brīdī, kad tās pieņem pasta iestādes un aizpilda nepieciešamos sūtījuma  pavaddokumentus.

Taču jāvērš uzmanība, ka iepriekš minēto kārtību nepiemēro:

• sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces, kuru kopējā vērtība pārsniedz statistisko robežvērtību.  Eiropas parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Regula (EK) Nr.471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr.1172/95 atcelšanu  3.panta 4.punkts nosaka, ka statistiskā robežvērtība ir EUR 1000 vai neto svars 1000 kg;
• sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces un kuri ir daļa no regulāri veiktiem līdzīgiem sūtījumiem,
• ja muitas deklarāciju sagatavo rakstiski, mutiski vai ar datu apstrādes iekārtu,
• sūtījumiem, kuros ir 235.pantā minētās preces (preces, par kurām lūdz izmaksāt kompensāciju vai kādas citas summas vai lūdz atmaksāt nodokļus, vai kurām piemēro kādu aizliegumu, ierobežojumu vai kādu citu īpašu formalitāti).

Šobrīd neviens cits normatīvais akts sīkāk nepaskaidro Muitas kodeksa piemērošanas noteikumu 238.panta regulējumu, proti, nav skaidri noteikts, vai ir jāizpildās visiem šajā pantā minētajiem kritērijiem, kas saprotams ar terminu „regulāri”. Tāpat attiecībā uz Muitas kodeksa piemērošanas noteikumu 235.panta nosacījumiem var rasties neskaidrības lietotā definējuma „atmaksāt nodokļus” izpratnē, proti, preču eksportēšana uz trešajām valstīm saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.pantu ir apliekama ar PVN 0% likmi, bet nevis piemērojama PVN atmaksa. Viennozīmīgi, pasta sūtījumu vienkāršotā kārtība nevar tikt piemērota gadījumos, ja pa pastu uz trešajām valstīm tiek nosūtītas preces, kas ir pakļautas jebkādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem to kustībā (kultūras priekšmeti, stratēģiskas nozīmes preces un tml.)

Preču saņemšana.

Lai ārpuskopienas jeb trešo valstu preces iegūtu Kopienas preču statusu un būtu brīvā apritē ES teritorijā, tās ir jāpiesaka muitas procedūrai – laišana brīvā apgrozībā un jāsamaksā muitas maksājumi.

Saņemot pasta sūtījumu ES un laižot tās brīvā apgrozībā, par precēm ir jānomaksā normatīvajos aktos noteiktie nodokļi – muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un attiecībā uz akcīzes precēm – arī akcīzes nodoklis.

Ja preces pa pastu no trešajām valstīm saņem komersanti, tiem jāveic preču deklarēšana muitas iestādē, piemērojot iepriekš aprakstīto vispārējo kārtību attiecība uz muitas deklarāciju noformēšanu, kā arī jāveic attiecīgi nodokļu maksājumi.

ES teritorijā ievesto/izvesto preču, tai skaitā pasta sūtījumu  atbrīvošanu no muitas nodokļiem nosaka Padomes 2009.gada 16.novembra Regula (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (Regula Nr.1186/2009), savukārt atbrīvojumus no PVN un akcīzes nodokļa – attiecīgi Pievienotās vērtības nodokļa likums  un likums „Par akcīzes nodokli”.

Regulas Nr.1186/2009 (V nodaļa „Nelielas vērtības sūtījumi”) 23.pants paredz, ka no ievedmuitas nodokļa atbrīvo nelielas vērtības preču sūtījumus, ko tieši no trešās valsts sūta saņēmējam ES. Par nelielas vērtības preču sūtījumu uzskata tādu, kurā esošo preču patiesā vērtība vienam sūtījumam kopā nepārsniedz EUR 150. Savukārt atbilstoši Regulas Nr.1186/2009 24.pantam, atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem neattiecina uz tabaku un tabakas izstrādājumiem, alkohola izstrādājumiem, smaržām un tualetes ūdeņiem.

PVN likuma 5.panta otrā daļa paredz, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi, bet 85.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka PVN valsts budžetā par preču importu maksā jebkura persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, vienlaicīgi ar muitas nodokli jāmaksā arī PVN atbilstoši PVN likuma 41.pantā noteiktajai PVN likmei.

Saskaņā ar PVN  likuma 53.panta ceturto daļu, ar PVN neapliek preču sūtījumus, kas minēti Regulas Nr.1186/2009 23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos. Tātad atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nelielas vērtības preču sūtījumiem piemēro, ja preču sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 150, savukārt atbrīvojumu no PVN piemēro, ja preču sūtījuma vērtībā nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos.

Nosakot to, vai nelielas vērtības sūtījums ir jāatbrīvo no PVN, vērā ņem tikai paša sūtījuma vērtību, kas norādīta sūtījuma pavaddokumentos. Ja dokumentos norādītā sūtījuma vērtība ir  līdz EUR  22, tad ir piemērojams PVN  atbrīvojums. Savukārt, ja sūtījuma vērtība ir lielāka par EUR  22, tad sūtījums tiek  aplikts ar PVN, ievērojot PVN likumā noteikto PVN aprēķināšanas kārtību.

PVN likuma 36.panta pirmajā daļā  noteikts, ka preču importa darījumā ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot PVN.

Būtiskākie grozījumi ir veikti MK 27.09.2011. noteikumu Nr.731 4.pielikumā „Ar akcīzes nodokli apliekamo naftas produktu TARIC nacionālo papildkodu saraksts” sakarā ar izmaiņām Kombinētajā nomenklatūrā no 2013.gada 1.janvāra, paredzot  naftas produktu – benzola, tuluola, ksilola un citādu aromātisko ogļūdeņražu maisījumu, no kuru tilpuma vismaz 65% (ieskaitot zudumus) destilējas 250°C temperatūrā (metode ASTM D 86), preču iedalījumu apvienošanu KN pozīcijās 2707 (skat. tabulā).

Veiktas korekcijas arī atsevišķos TARIC nacionālo papildkodu aprakstos un akcīzes nodokļa likmēs atbilstoši  likuma „Par akcīzes nodokli” prasībām.

MK 27.09.2011. noteikumu Nr.731 „Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību” konsolidētā versija pieejama šeit.

Saskaņā ar 1992.gada 12.oktobra Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (Muitas kodekss) 78.pants nosaka pēcmuitošanas pārbaužu veikšanu – pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt. Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.

Muitas kodeksa, kas pēc būtības ir viens no galvenajiem dokumentiem, kas regulē muitas lietas Eiropas Savienībā, 13.pants nosaka muitas iestāžu tiesības saskaņā ar spēkā esošajos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem veikt jebkādu kontroli, ko uzskata tās par vajadzīgu, lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro muitas noteikumus un citus tiesību aktus. Savukārt 4.pantā ir noteikts, ka „muitas kontrole” ir īpašas darbības, ko muitas dienesti veic, lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro muitas noteikumus un citus tiesību aktus, šādas darbības var ietvert preču pārbaudi, deklarācijas datu un elektronisku vai rakstisku dokumentu esamības un autentiskuma kontroli, uzņēmumu grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaudi, transportlīdzekļu apskati, personu nestas vai vestas bagāžas un citu mantu pārbaudi un administratīvas izziņas un līdzīgu darbību veikšanu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta definēts, kas jāsaprot ar terminu „nodokļu revīzija (audits)”. Tā ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā. Savukārt termins „datu atbilstības pārbaude” nozīmē nodokļu administrācijas pārbaudi, kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, bet attiecībā uz muitas deklarāciju pēcmuitošanas pārbaudēm ir paredzēts izņēmums un šo pārbaužu veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus.

Muitas kodekss nosaka, ka pēcmuitošanas pārbaudē veiktā papildus muitas nodokļa aprēķina paziņojums parādniekam netiek izsniegts, ja beidzies trīs gadu laika posms pēc dienas, kurā radies muitas parāds. Šī norma ir identiska Latvijas nacionālajam regulējumam attiecībā uz audita veikšanas termiņu, un proti, papildus nodokļu aprēķini veiktās muitas normatīvo aktu piemērošanas kontroles rezultātā ir pieļaujami trīs gadu laikā no attiecīgā nodokļa samaksas termiņa.

ES izdotie normatīvie akti neregulē specifiskus pēcmuitošanas pārbaužu veikšanas jautājumus un kārtību, tāpēc šāda kārtība meklējama nacionālajos normatīvajos aktos. Latvijas Republikas Muitas likuma 4.panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas nacionālajā kompetencē ietilpstošos ar muitas lietām saistītos jautājumus Valsts ieņēmumu dienests administrē likumā „Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. No minētajiem normatīvajiem aktiem izriet, ka pēcmuitošanas pārbaudes, lai noteiktu, vai muitas nodoklis un citi maksājumi aprēķināti, maksāti un ieskaitīti budžetā pareizi un atbilstoši normatīvajiem aktiem, atbilst nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības pārbaudes pazīmēm, līdz ar to veicamas vispārējā kārtībā, izņemot noteikumus, kuri ES līmenī īpaši noteikti muitas jomā.

Pamatojoties uz jau minēto Muitas kodeksa 13.pantu muitas kontrole, tajā skaitā arī muitas audits, kas nav izlases veida pārbaudes, balstās uz riska analīzi, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus, lai noteiktu riskus un to apjomu un izstrādātu riska novērtēšanai vajadzīgos pasākumus, balstoties uz valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiski izstrādātiem kritērijiem. Saskaņā ar minētajām normām, muitas auditu veic, pamatojoties uz riska faktoru analīzi. Riska faktori ir iespējamība, ka ir radusies jebkāda veida neatbilstība, piemērojot muitas lietas regulējošos normatīvos aktus. Tas vēl nenozīmē, ka neatbilstība ir radusies, taču kā riska faktoram tai būtu jābūt kontrolētai. Riska analīze ietver arī informāciju, kas saņemta no citām iestādēm un valstīm.

Balstoties uz veikto riska analīzi, nodokļu administrācija pamatā veic divu veidu pēcmuitošanas pārbaudes – muitas auditu un muitas deklarāciju pārbaudi pēc preču izlaišanas.  Kopš 2012.gadā veiktās kārtējās reorganizācijas Valsts ieņēmumu dienestā, formāli ir likvidētas muitas audita struktūrvienības un pievienotas Nodokļu kontroles pārvaldei, kas veic visa veida nodokļu auditus, tai skaitā, muitas auditus, īpaši tos neizdalot, taču pēc būtības veikto pārbaužu veids nav mainījies, vien mainījies lēmuma nosaukums un lēmums muitas audita lietā praktiski vairs netiek lietots. Muitas audits tas tiek apvienots ar vispārēju nodokļu auditu vai konkrēta nodokļa auditu. Kā jau minēts, nodokļu auditi pamatā tiek veikti pamatojoties uz veikto riska analīzi un ja šādas analīzes rezultātā VID saskata risku attiecībā uz muitas normatīvo aktu ievērošanu, tad tiek veikts nodokļu audits, kas pēc būtības ietver arī muitas auditu.

Veicot pēcmuitošanas pārbaudes, nodokļu administrācija pārbauda, vai pareizi piemēroti normatīvie akti, nododot preces muitas procedūrā, un jo īpaši uzmanība tiek pievērsta preču kombinētās nomenklatūras kodu noteikšanai, visu nepieciešamo izmaksu iekļaušanai preču muitas vērtībā, atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanai, noformējot precēm muitas procedūras, muitas procedūru noformēšanas aspektiem un nodokļu nomaksai šajā sakarā, kā arī allaž aktuālajai pārstāvības tēmai muitas jomā.

Attiecībā uz preču kodu noteikšanu, kā vienu no būtiskākajiem riskiem preču importētājiem jāmin preces koda attiecināšana uz iepriekšējo trīs gadu periodu, un konkrēti – preču paraugi tiek noņemti vienai kravai, parasti pēdējai importētajai, kura ir pieejama, jo preces vēl nav nodotas tālākai realizācijai iekšzemes tirgū. Veiktās pārbaudes rezultātā konstatējot, ka muitas deklarācijā preces ir deklarētas ar neatbilstošu preču kodu, nodokļu administrācija no jauna noteikto preču kodu attiecina uz visām precēm, kas var tikt uzskatītas par identiskām (tas pats ražotājs, tas pats preces apraksts vai sastāvs un tml), iepriekšējā trīs gadu periodā. Praksē samērā bieži ir gadījumi, kad pēc paraugu noņemšanas kravai un cita preču koda noteikšanas, muitas iestādes attiecīgo preci un kodu jau iekļauj savā risku pārvaldības sistēmā, kā rezultātā arī nākamajām deklarētajām kravām (ne tikai konkrētajam importētājam sūtītajām, bet visām) tiek veiktas pārbaudes, kā arī kritērijs tiek iekļauts muitas auditu riska kritērijos un visai drīz pēc attiecīgās pārbaudes veikšanas importētājs saņem lēmumu par muitas audita uzsākšanu attiecīgi jau nevis vienai deklarācijai, bet gan par iepriekšējo trīs gadu periodu.

Kā vēl vienu būtisku īpatnību pēcmuitošanas pārbaužu lietās, jāmin pārstāvības piemērošana ne tikai noformētajās muitas deklarācijās, bet arī muitas audita laikā. Un proti, saskaņā ar muitas lietas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, muitas deklarācijas ir pieļaujams aizpildīt ar pārstāvja starpniecību. Tiek izdalīti divi pārstāvības veidi – tieša pārstāvība, kad pārstāvis noformē muitas deklarāciju sava klienta vārdā un uzdevumā, un netieša pārstāvība, kad pārstāvis noformē muitas deklarāciju savā vārdā, bet klienta uzdevumā. Veicot muitas auditu preču importētājam, izveidojas situācija, ka tā laikā var tikt noteikti papildus nodokļu maksājumi arī pārstāvim, kas noformējis muitas deklarācijas. Rezultātā izveidojas situācija, kad vienai juridiskai personai veiktā nodokļu audita rezultātā, lēmums par papildus veicamiem nodokļu maksājumiem tiek piestādīts citai juridiskai persona, proti, pārstāvim. Kaut arī attiecībā uz personas pārstāvi netiek ievērotas likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktās tiesības noteiktā termiņā būt informētam par nodokļu audita veikšanu konkrētai personai, Augstākās tiesas Senāts ir vērtējis šāda apstākļa ietekmi uz gala lēmuma spēkā esamību un ir norādījis, ka „likuma „Par nodokļiem un nodevām” normas, kas skar nodokļu audita veikšanu, tieši neregulē tādas situācijas, kas raksturīgas muitas jomā, kad preces importētājs  ir viens nodokļu maksātājs, bet deklarētājs – cits nodokļu maksātājs. Ja ievēro situācijas atkāpes no likumā tipizētās formas, bet patur prātā audita procesa noregulējuma jēgu, tad divkārša – importētāja un deklarētāja – pārbaude formāli nav nepieciešama. Svarīgi, lai viena audita ietvaros, konstatējot, ka nodokļu maksātājs darījumu veicis ar pārstāvja starpniecību, kurš pēc likuma būtu atbildīgs par nodokļu parāda saistību nokārtošanu, tiktu ievērotas šāda pārstāvja tiesības, kādas tās ar likumu piešķirtas nodokļu maksātājam, t.i., būt informētam par pārbaudes veikšanu, pārbaudes apjomu, termiņiem un rezultātiem.” Tāpat minētajā lietā tiesa ir konstatējusi, ka sākotnējais lēmums muitas ir bijis nosūtīts pārstāvim, tas ir bijis informēts par veikto nodokļu administrācijas kontroli un tam ir bijusi iespēja apstrīdēt pieņemto lēmumu.

Atšķirība viena muitas audita rezultātā aprēķinātajām papildus nodokļu summām ir to samaksas termiņā. Tā kā pamatā par preču ievešanu tiek maksāts muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis, tad pēcmuitošanas pārbaudēs, kas atbilst nodokļu audita pazīmēm, arī pamatā tiek papildus aprēķināts muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda. Tā kā muitas nodokļa nomaksas termiņus regulē Muitas kodekss, tad samaksas termiņš muitas nodoklim ir desmit dienas, kamēr pārējie maksājumi budžetā tiek regulēti nacionālajos normatīvajos aktos un to samaksas termiņš ir trīsdesmit dienas. Rezultātā, pieņemot lēmumu muitas audita lietā gadījumos, kad tiek aprēķināts papildus aprēķināti visi minētie maksājumi, to samaksas termiņi ir dažādi. Muitas nodoklis ir maksājams desmit dienu laikā, bet pievienotās vērtības nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda ir maksājami trīsdesmit dienu laikā.

Būtiska atšķirība ir arī lēmumu izpildes kārtībā gadījumos, ja lēmumi nodokļu audita lietā tiek apstrīdēti. Nacionālais regulējums šādos gadījumos nosaka, ka lēmumu izpilde tiek apturēta uz lēmuma pirmstiesas apstrīdēšanas laiku, savukārt Muitas kodekss nosaka, ka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā īstenošanu, līdz ar ko izveidojas situācija, ka ir ne tikai dažādi papildus aprēķināto nodokļu samaksas termiņi, bet arī to izpildes kārtība. Muitas nodokļa samaksa saskaņā ar Muitas kodeksu netiek apturēta lēmuma apstrīdēšanas gadījumā. Taču šo situāciju iespējams risinām ar nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, jo Muitas kodekss pieļauj papildus aprēķināto maksājumu izpildes atlikšanu, taču šāda atlikšana muitas nodokļa gadījumā, ja vien nepastāv īpaši ekonomiski apstākļi, ir atkarīga no nodrošinājuma sniegšanas, kas nozīmē, ka, lai saņemtu muitas nodokļa samaksas termiņa atlikšanu ir jāiesniedz galvojums vai apdrošināšana.

Ja pasta sūtījumā atrodas preces, kuru vērtība:

• Nepārsniedz 22 eiro – nekādi nodokļu maksājumi nav jāveic;
• Pārsniedz 22 eiro, bet nepārsniedz 150 eiro – jāmaksā PVN 21% apmērā no preču muitas vērtības;
• Pārsniedz 150 eiro – jāmaksā PVN 21% apmērā un ievedmuitas nodoklis atkarībā no konkrētai precei piemērojamās nodokļa likmes.

Jāņem vērā, ka preču muitas vērtībā iekļauj preču cenu, transportēšanas izdevumus, apdrošināšanas izmaksas, starpniecības maksu.

Norādītās preču vērtības attiecas uz pasta sūtījumiem, kurus personas saņem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Ar šā gada 1.janvāri spēkā stājas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) norma, ar kuru tiek noteikts administratīvais sods par kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā. Turpmāk APK 201.¹⁰ pants ir papildināts ar normu par kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā. Par kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā ir noteikts administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods no 5 līdz 50 latiem, savukārt, ja kopsavilkuma netiek iesniegta atkārtoti gada laikā, tad administratīvais sods ir noteikts no 50 līdz 100 latiem.

Neskatoties uz to, ka komersanti nereti nepiegriež pienācīgu vērību kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai likumā noteiktajos termiņos, jāņem vērā, ka atkārtota administratīva soda piemērošana gada laikā var būt kā šķērslis dažādu muitas atļauju un muitas vienkāršojumu saņemšanai un spēkā esamībai.

150 eiro

Tā ir preču vērtība, par kādu fiziskās un juridiskās personas ir atbrīvotas no muitas nodokļa nomaksas par precēm, kas tiek sūtītas pa pastu. Šis noteikums piemērojams pasūtījumiem no interneta veikaliem.

Atbrīvojums neattiecas uz alkohola izstrādājumiem, smaržām, tualetes ūdeņiem, tabaku un tabakas izstrādājumiem.

10 eiro

Saskaņā ar grozījumiem likumā ” Par pievienotās vērtības nodokli”  ar 2011.gada 1.javnvāri no pievienotās vērtības nodokļa ir atbrīvotas preces, ko personas saņem pa pastu un to vērtība  nepārsniedz 10 eiro.

Ja pārsniedz vērtību

Ja persona pasūta interneta veikalā un saņem preci, kuras vērtība ir:

• līdz 10 eiro, tad prece ir atbrīvota no ievedmuitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa;
• lielāka par 10 eiro, bet nepārsniedz 150 eiro, tad par šādu preču saņemšanu maksājams pievienotās vērtības nodoklis;
• lielāka par 150 eiro, tad par to maksājams pievienotās vērtības nodoklis un ievedmuitas nodoklis.

45 eiro

Tā ir preču vērtība, par kādu fiziskas personas Latvijā ir atbrīvotas nodokļu nomaksas par precēm, ko tās saņem pa pastu no fiziskas personas ārvalstī (kas nav ES dalībvalsts) un šim sūtījumam nav komerciāla nozīme – šādi sūtījumi ir paredzēti saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu personīgām vajadzībām, tie ir neregulāri un par tiem netiek veikts savstarpējs norēķins starp sūtītājiem. Šis noteikums piemērojams, saņemot dāvanu no tantes Amerikā.

Atbrīvojums piemērojams ievērojot šādus daudzuma ierobežojumus:

Tabakas izstrādājumi:

- 50 cigaretes, vai

- 25 cigarellas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par trim gramiem), vai

- 10 cigāri, vai

- 50 grami smēķējamās tabakas vai

- atbilstīgs šo dažādo produktu sortiments;

b) spirts un alkoholiskie dzērieni:

- dzērieni, kuru alkohola tilpumkoncentrācija pārsniedz 22 %; nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % un vairāk – viens litrs, vai

- stiprie alkoholiskie dzērieni un aperitīvi uz vīna vai spirta bāzes, tafija, sakē vai līdzīgi dzērieni, kuru alkohola tilpumkoncentrācija nepārsniedz 22 %; dzirkstoši vīni un deserta vīni – viens litrs vai atbilstīgs šo dažādo produktu sortiments, un

- nedzirkstošie vīni – divi litri;

c) parfimērija:

- smaržas – 50 grami, vai

- tualetes ūdeņi – 0,25 litri.

Ja pārsniedz vērtību

Ja kopējā sūtījuma vērtība pārsniedz 45 eiro , tad par precēm, kuru vērtība pārsniedz robežlielumu maksājami muitas maksājumi – ievedmuitas nodoklis, PVN, akcīzes nodoklis. Vienas preces vērtība nav dalāma, līdz ar to, ja pa pastu saņem vienu preci par 50 eiro, tad šī prece netiek atbrīvota no maksājumiem. Savukārt, ja saņem 5 preces par 10 eiro gabalā, tad atbrīvojums tiks piemērots 4 precēm, bet par ceturto būs jāmaksā muitas maksājumi.

Kā viens no būtiskākajiem preču muitošanas priekšnosacījumiem ir preču klasificēšana, izmantojot īpaši izveidotus preču kodus. Preču muitas kods norāda uz precēm piemērojamiem tirdzniecības politikas pasākumiem un jo īpaši tas attiecas uz aprēķināmo muitas nodokļu apmēru.

Preču klasifikācija.

Preces, kuras tiek ievesta ES, muitas vajadzībām tiek klasificētas atbilstoši vienotai preču nomenklatūrai, kas regulēta ar Eiropas Padomes Regulu Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. ES kombinētā nomenklatūra (KN) ir izveidota uz Pasaules muitas organizācijas Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (HS) pamata, kas nozīmē, ka preču muitas kodi ir identiski visā pasaulē.

Preču kombinētās nomenklatūras kodi sastāv no astoņiem cipariem. ES ir izveidots integrēts kopienas tarifs – TARIC. TARIC veido preču koda devīto un desmito zīmi un kods tiek saukts par TARIC kodu, ko piemēro ES dalībvalstis. Lai noteiktu kādus īpašus ekonomiskos pasākumus ievedamajām precēm, dalībvalstis nosaka četrzīmju TARIC papildkodus. Piemērojot visus uzskaitītos preču klasificēšanas noteikumus, preču muitas deklarācijā norāda 10 – 14 zīmju preču muitas kodu.

Preču kodi tiek noteikti Regulas Nr.2658/87 pielikumā, kurš ar atsevišķu regulu tiek izdots katru gadu no jauna, tiek publicēts līdz kārtējā gada 31.oktobrim un stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Saistošā izziņa par tarifu.

Muitas kodekss nosaka, ka pēc personas rakstiska pieprasījuma muitas izdod saistošu informāciju par tarifu – SIT (Binding Tariff information – BTI). Ar SIT tiek noteikts konkrētu preču kods. Muitas iestāde parasti izdod SIT tikai pēc pilnīgas preču analīzes veikšanai. SIT dod tiesības tās saņēmējam sešu gadu periodā piemērot norādīto kodu tieši tām precēm, kuras norādītas SIT. Šeit jāņem vērā, ka preču klasifikāciju ES var mainīt ar normatīvo aktu grozījumiem un šādā gadījumā SIT izmantošana ir ierobežota.

Muita var atteikt SIT izsniegšanu, ja pieprasījums nav saistīts ar konkrētu paredzētu preču ievešanu, proti – SIT neizsniedz vispārīgos gadījumos.

Lūgumu sniegt SIT iesniedz uz noteikta parauga veidlapas, kurā norāda detalizētu preču aprakstu, sastāvu, pārbaužu metodes, ja no tā atkarīga preču klasifikācija, jebkāds paraugs, fotogrāfija, plāns, katalogs, kas var palīdzēt muitas dienestam noteikt pareizo preču klasifikāciju, paredzētais preču kods, norāde uz konfidenciālu informāciju, norāde par to, vai SIT par identiskām vai līdzīgām precēm jau ES ir lūgta vai izdota.

SIT izdod rakstveidā trīs mēnešu laikā, kam muitai iesniegti visi dokumenti, līdz ar to var rasties situācijas, kad muita pieprasa iesniegt papildus informāciju un tad SIT izdošanas termiņu skaitīs no dienas, kad iesniegti pieprasītie dokumenti. SIT ievada Eiropas SIT datu bāzē un tā ir saistoša visām muitas iestādēm ES, līdz ar to SIT noteiktie tarifu pasākumi ir piemērojami jebkurā ES dalībvalstī.

Tā kā SIT vai atteikums izsniegt SIT pēc būtības atbilst administratīvam aktam, tad personai to ir tiesības apstrīdēt 30 dienu laikā.

AEO statuss ir komersanta brīva izvēle un AEO nav tiesību pieprasīt, lai viņu uzņēmējdarbības partneri arī iegūst šo statusu.

AEO Muitas vienkāršojumi (AEOC)

AEOC sertifikātu muitas vienkāršojumiem izdod Kopienā reģistrētam komersantam, kurš izpilda muitas prasību, atbilstošu uzskaites standartu un maksātspējas kritērijus.

Priekšrocības:

• vieglāku piekļuvi muitas vienkāršojumiem;

• mazāku skaitu fizisko un dokumentu pārbaužu;

• prioritātes režīmu, ja izraudzīts pārbaudēm;

• iespēju pieprasīt noteiktu vietu šādai pārbaudei.

AEO Drošība un drošums (EAOS)

AEOS sertifikātu drošībai un drošumam izdod Kopienā reģistrētam komersantam, kurš izpilda muitas prasības, nodrošina atbilstošu uzskaites standartu un maksātspējas kritērijus un atbilstīgus drošības un drošuma standartus.

Priekšrocības:

• iepriekšēja paziņojuma saņemšanas iespēja par kravas novirzīšanu kontrolei;

• samazinātu datu kopumu kopsavilkuma deklarācijās;

• mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu;

• prioritātes režīmu, ja izraudzīts pārbaudēm;

• iespēju pieprasīt noteiktu vietu šādai pārbaudei.

AEO Muitas vienkāršojumi/ drošums un drošība (apvienotais) (AEOF)

AEOF sertifikātu muitas vienkāršojumiem /drošumam un drošībai izdod jebkuram Kopienā reģistrētam komersantam, kurš izpilda muitas prasības, nodrošina atbilstošu uzskaites standartu un maksātspējas kritērijus un atbilstīgus drošības un drošuma standartus un vēlas gūt labumu no visām AEO priekšrocībām. Šī sertifikāta saņēmējam ir tiesības uz visām priekšrocībām, kas minētas iepriekš.

AEO priekšrocības

AEO sertifikātu izdod pieteikuma iesniedzējam, nevis tā klientiem. Tādēļ priekšrocības var izmantot tikai pats atzītais komersants. Tas ir vispārējs princips jebkāda veida operatoriem starptautiskajā piegādes ķēdē.

• Mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu

Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 14.b panta 4. punktā noteikts, ka AEO sertifikāta turētājam piemēro mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu nekā citiem komersantiem. Tas nozīmē, ka atzītajam komersantam jābūt zemākam riska novērtējumam un iespējai ātrāk šķērsot robežas (atbilstoši sertifikāta veidam). AEO sertifikāta saņēmējam jābūt zemākam riska novērtējumam visās dalībvalstīs, jo saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 5.a pantu visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu. Zemāks riska novērtējums muitai ir jāiekļauj riska vadības un muitas darbību sistēmās, lai ļautu izmantot šo priekšrocību atzītā komersanta ikdienas darbā.

• Prioritātes režīms sūtījumiem, ja tie izraudzīti pārbaudei

Ja pēc riska analīzes muitas iestāde izraugās papildu pārbaudei sūtījumu, uz kuru attiecas atzītā komersanta iesniegtā kopsavilkuma deklarācija vai deklarācija, tai jāveic vajadzīgās pārbaudes prioritārā kārtā. Tas nozīmē, ka sūtījums jāpārbauda pirmais, ja ir izraudzīti arī citi no tiem, kuri nav atzītie komersanti.

• Pārbaudes vietas izvēle

AEO var lūgt muitas pārbaudi pārcelt uz citu vietu, kur tā var radīt mazāku aizkavēšanos vai mazākas izmaksas atzītajam komersantam. Tomēr tam ir vajadzīga attiecīgo muitas iestāžu piekrišana.

• Vieglāka piekļuve muitas vienkāršojumiem

Šī priekšrocība ir piemērojama AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi vai AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi/drošība un drošums saņēmējiem. Komersantiem nav nepieciešams AEO statuss, lai saņemtu atļauju vienkāršojumiem, kas noteikti saskaņā ar muitas noteikumiem. Tomēr, ja persona, kura pieprasa vienkāršojumus, ir AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi (vai kopējā sertifikāta) turētājs, muitas iestādei nav atkārtoti jāpārbauda tie nosacījumi, kurus pārbaudīja, piešķirot atzītā komersanta statusu. Kritērijus, kuri jāizpilda atzītajam komersantam, var atrast attiecīgajā pantā par konkrēto vienkāršojumu, kuru saraksts norādīts turpmāk:

• Vietējā muitošana (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 264. Pants);

• Vienkāršota deklarācija (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 261. Pants);

• Regulārie kuģu pārvadājumu pakalpojumi (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 313.b pants);

• Pierādījumi par Kopienas statusu/atzītā nosūtītāja statusu (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 373. Pants);

• Kuģu kravu saraksts kā pierādījums par Kopienas statusu (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 324.e, 373. Pants);

• Tranzīta vienkāršojumi (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 373., 454.a pants);

• Apstiprināt T5 kontroleksemplāru (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 912.g pants).

• Samazināts datu kopums kopsavilkuma deklarācijām

Šis atvieglojums ir piemērojams AEO sertifikāta drošums un drošība vai AEO sertifikāta – muitas vienkāršojumi/drošums un drošība turētājiem. Atzītajiem komersantiem ievedējiem un atzītajiem komersantiem izvedējiem automātiski ir tiesības iesniegt kopsavilkuma deklarācijas ar samazinātu datu elementu kopumu. Samazinātais datu kopums ir atrodams Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 30A pielikuma 5. tabulā. Atzītie komersanti pārvadātāji, atzītie komersanti kravas nosūtītāji un atzītie komersanti muitas aģenti var izmantot šo priekšrocību tikai saviem klientiem, kuri ir atzītā komersanta sertifikāta – drošums un drošība vai atzītā komersanta sertifikāta – muitas vienkāršojumi/drošums un drošība turētāji.

AEO netiešie ieguvumi

Jebkurš komersants, kurš atbilst kritērijiem un kļūst par atzīto komersantu, var iegūt priekšrocības, kuras nav tieši saistītas ar tā saimnieciskās darbības muitas jomu.

Operatoru ieguldījumi savu drošuma un drošības standartu paaugstināšanā var dot pozitīvus rezultātus šādās jomās:

• pārredzamība un izsekojamība;

• personāla drošība;

• standartu pilnveidošana;

• piegādātāja izvēle un ieguldījumi;

• pārvadāšanas un transportlīdzekļu drošums;

• informētības veidošana par organizācijas infrastruktūru un iespējām;

• sadarbība starp piegādes ķēdes dalībniekiem;

• savlaicīgi ieguldījumi tehnoloģijā;

• brīvprātīga drošuma atbilstība.

Daži piemēri par netiešajiem ieguvumiem:

• samazināts zādzību un zaudējumu apjoms;

• mazāk aizkavētu kravas nosūtīšanu;

• uzlabota plānošana;

• uzlabota klientu uzticība;

• uzlabota darbinieku uzticība;

• samazināts drošuma un drošības negadījumu skaits;

• mazākas piegādātāju pārbaudes izmaksas un uzlabota sadarbība;

• mazāk noziegumu un vandālisma;

• mazāk problēmu, patiecoties darbinieku pazīšanai;

• uzlabots drošums un saziņa piegādes ķēdes partneru starpā.

AEO kā aizsargāts un drošs tirdzniecības partneris

AEO, kurš atbilst drošuma un drošības kritērijiem, tiek uzskatīts par aizsargātu un drošu partneri piegādes ķēdē. Tas nozīmē, ka atzītais komersants dara visu, kas ir tā spēkos, lai samazinātu piegādes ķēdes daļas, kurā tas iesaistīts, apdraudējumu. Atzītā komersanta statuss uzlabo tā reputāciju. Turklāt, būdams aizsargāts un drošs partneris piegādes ķēdē, atzītais komersants var iegūt drošuma pārbaužu atvieglojumus. Tādēļ atzīto komersantu var izvēlēties kā tirdzniecības partneri tā, kurš nav atzītais komersants, vietā, ja cits komersants meklē jaunus tirdzniecības partnerus.

Savstarpējā atzīšana

Kopienas mērķis ir panākt savstarpēju atzītā komersanta drošuma un drošības atzīšanu visās valstīs, kuras ievieš atzītā komersanta vai līdzīgu programmu. Tā atzītais komersants ar drošuma un drošības/EK sertifikātu saņemtu tādas pašas priekšrocības trešās valstīs kā tie atzītie komersanti, kuri reģistrēti šajās valstīs, piemēram kā uzņēmēji ASV, kuri sertificēti programmā – Customs Trade Partnership Against Terrorism.

Uzraudzība

Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 14.q panta 4. punktā noteikts, ka „Muitas dienesti pārrauga atzītā komersanta atbilstību izpildāmajiem nosacījumiem un kritērijiem”. Šis noteikums prasa izdevējām muitas iestādēm nodrošināt izstrādā nosacījumus un kritērijus atbilstības uzraudzībai. Muitas iestādei jāizstrādā revīzijas plāns, kā tā paredz rīkoties novērtēšanas laikā konstatēto risku gadījumā. Revīzijas plānā var tikt iekļaut informāciju par šādiem veicamajiem pasākumiem:

• nejauši izvēlētu deklarāciju pārbaude;

• jebkādas veicamās fiziskās preču pārbaudes un/vai revīzijas;

• jebkādu uzņēmuma darbības vai tirdzniecības modeļu izmaiņu, par kurām kļuvis zināms, novērtēšana.

Kritēriji AEO sertifikāta saņemšanai

Muitas kodeksa 5.a pantā noteikta atzītā komersanta statusa piešķiršana uzticamiem tirgotājiem, kuri izpilda Muitas kodeksa 5.a panta 2. punktā norādītos kritērijus.

Atzītā komersanta kritēriji:

— pienācīgi apliecinājumi tam, ka līdz tam ievērotas muitas prasības;

— atbilstīga komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēma, kas

pieļauj attiecīgu muitas kontroli;

— pierādīta maksātspēja;

— attiecīgā gadījumā – piemēroti drošuma un drošības standarti.

Tas nozīmē, ka tiek sākta izmeklēšana, lai noteiktu, vai importējot ES Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija foliju, kuras biezums nav mazāks par 0,008 mm un nepārsniedz 0,018 mm, bez pamatnes, apstrādātu tikai velmējot, kura ir nerūdīta, ruļļos ar platumu virs 650 mm un svaru virs 10 kg un kuru patlaban deklarē ar KN kodu 7607 11 19 (Taric kods 7607 11 19 20), tiek apieti noteiktie pasākumi, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumus (Padomes Regula (EK) Nr.925/2009).

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 14. panta 5.punktu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā konstatētu pasākumu apiešanu, antidempinga maksājumus atbilstošā apmērā varētu piemērot no dienas, kad šāda importa reģistrēšana sākta, izmeklējamā ražojuma imports tiek reģistrēts.  Reģistrēšanu beidz deviņus mēnešus pēc Regulas Nr.973/2012 spēkā stāšanās dienas.

Šeit jāņem vērā, ka reģistrēšana notiek automātiski pie muitas deklarācijas noformēšanas un noformējot muitas deklarācijas ar Regulā Nr.973/2012 minētiem preču kodiem muitas datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ un veicot nodokļu aprēķinu Integrētā tarifa vadības sistēmā tiek saņemts informatīvais paziņojums „INFORMĀCIJAI: Preču izlaišana brīvam apgrozījumam saistīta ar TARIC pasākumu Antidempinga vai kompensācijas reģistrācija. Nākotnē var tikt pieņemta regula par antidempinga vai kompensācijas maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu”.

Joprojām, lai ievestajai precei varētu piemērot preferenciālo ievedmuitas likmi, ir jāiesniedz atbilstošs izcelsmi apliecinošs dokuments, ko eksportējošā valsts var izsniegt tikai tādā gadījumā, ja laikā, kad notiek eksports, ir spēkā normatīvais akts, kas paredz preferenču piemērošanu, izpildot noteiktus izcelsmes nosacījumus.

Vēl arvien paliek spēkā visu tarifa preferenču pagaidu atcelšana attiecībā uz tādu produktu importu, kuru izcelsme ir Baltkrievijā.

Regula (ES) Nr.978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu pieejama šeit.