Muitas maksājumi ievedot preces.

Būtiska nianse, apsverot preču importa nepieciešamību un komerciālo izdevīgumu, ir muitas maksājumi un to apmērs. Maksājumu noteikšana preču ievešanai ir viens no Eiropas Savienības tirgus aizsardzības pasākumiem.

 

Ievedmuitas nodoklis

Ievedmuitas nodoklis ietver muitas nodokļus un muitas nodokļiem līdzvērtīgus maksājumus, kas jāveic, preces ievedot, kā arī lauksaimniecības maksājumus un citus ievedmuitas maksājumus, kas ieviesti, realizējot kopējo lauksaimniecības politiku vai īpašu režīmu, kurš attiecas uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.

Savienības Muitas kodeksā noteikts, ka “muitas parāds” personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas (ievedmuitas parāds) vai izvedmuitas (izvedmuitas parāds) nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā. Minēto noteikumu pamatā ir preču tarifikācija, kas nozīmē, ka ievedmuitas maksājumu apmērs atkarīgs no preču kombinētās nomenklatūras jeb preču muitas koda.

Ievedmuitas apmēru nosaka ne vien preču muitas kods, bet arī to izcelsmes valsts. Tāpat ievedamajām precēm var tikt piemērotas tarifu kvotas atkarībā no preču muitas koda un eksporta valsts, kas nozīmē samazinātu vai nulles vērtības ievedmuitas nodokli. Ja ievedamajām precēm ir piemērojama spēkā esoša tarifu kvota, tās saņemšana pēc būtības ir vienkārša – pirms tam jāiesniedz iesniegums muitas iestādei. Kamēr attiecīgā tarifu kvota ir spēkā un nav izlietots tās apjoms, precēm var piemērot samazināto ievedmuitas nodokļa likmi.

Pamatā precēm ievedmuitas nodoklis tiek noteikts procentuālā apmērā no preču muitas vērtības, taču ir arī preces, kurām ievedmuitas nodoklis tiek noteikts par ievedamo preču apjomu, piemēram, svara vai skaita vienību.

Ir preces, kurām atkarībā no to koda papildus vispārējai ievedmuitas nodokļa likmei piemēro arī antidempinga maksājumus vai kompensācijas maksājumus (piemēram, elektronikas precēm no Ķīnas), Mērsinga maksājumus (piemēram, konditorejas izstrādājumiem).

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Ar PVN tiek aplikts preču imports, ja par to ir noteikts ievedmuitas nodoklis. Tātad, ja vien preču imports nav atbrīvots no ievedmuitas saskaņā ar ES noteikumiem par atbrīvojumiem no ievedmuitas nodokļa, par to maksājams PVN atbilstoši piemērojamajām likmēm. PVN aprēķina, preču muitas vērtībai pieskaitot šādus izdevumus:

–          pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (t.sk. komisijas maksa, preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā;

–          preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

–          normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN.

 

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis par akcīzes preču importu maksājams pēc noteiktajām likmēm katram preču veidam.

 

Nodokļu nomaksas kārtība

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu muitas parāds rodas, laižot brīvā apgrozībā ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces attiecīgās muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī. Savienības Muitas kodekss personu, kurai ir pienākums samaksāt ievedmuitas nodokļus, sauc par “parādnieku”.

Muitas deklarācijā aprēķināto ievedmuitas nodokli un PVN maksā attiecīgās muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī, bet akcīzes nodoklis maksājams valsts budžetā pirms preču uzrādīšanas muitas iestādei, ja vien kādam vai visiem nodokļu veidiem netiek piemērota atvieglota nodokļu nomaksa.

Aprēķinātos nodokļu maksājumus ir iespējams veikt ne vien ar pārskaitījumu Valsts kases attiecīgajā kontā, bet arī ar maksājumu karti muitas iestādē muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.

Normatīvie akti paredz iespēju neveikt muitas maksājumus preču ievešanas brīdī, ja vienlaikus ar muitas deklarāciju tiek iesniegts galvojums aprēķināto nodokļu maksājumu garantēšanai. Galvojums dod tiesības samaksāt budžetam pienākošos maksājumus pēc muitas deklarācijas iesniegšanas – ievedmuitas nodoklim samaksas termiņš ir 10 dienas, bet PVN – 30 dienas pēc muitas deklarācijas noformēšanas.

Pēc deklarētāja izvēles var iesniegt vienreizējo vai vispārējo galvojumu. Galvojumu muitas jomā ir tiesīgas sniegt kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem un ir ieguvušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvotāja statusu.

Vienreizējā galvojuma iesniegšanas gadījumā deklarētājs muitas iestādē iesniedz bankas garantijas vēstuli vai apdrošināšanas polisi vienā konkrētā muitas deklarācijā aprēķināto nodokļu maksājumu nodrošināšanai. Nodokļu maksātājs VID Muitas pārvaldē var saņemt vispārējā galvojuma apliecību, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: tās veic uzņēmējdarbību ES muitas teritorijā, tam nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar tā iesniedzēja saimniecisko darbību, kā arī tas regulāri izmanto attiecīgās muitas procedūras vai saņēmis atzītā uzņēmēja sertifikāts muitas vienkāršojumiem.  Šādā gadījumā nodokļu maksātājs aprēķina vispārējā galvojuma apmēru, piemēram, statistiski, ņemot vērā iepriekšējā periodā, piemēram, 6 mēnešu griezumā, par preču izlaišanu aprēķināto nodokļu maksājumu apmēra vidējo vērtību mēnesī. Par aprēķināto summu nepieciešama galvinieka izsniegta garantija. Noformējot muitas deklarāciju, no kopējā vispārējā galvojuma apmēra muitas iestāde rezervē attiecīgo nodokļu summu līdz to samaksai.

Izpildot Savienības Muitas kodeksā un tā īstenošanas un piemērošanas noteikumos noteiktos kritērijus, nodokļu maksātājam ir iespēja saņemt atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 50%, 30% apmērā vai pilnīgu atbrīvojumu no galvojuma. Papildus nodokļu maksātāja maksātspējas, finanšu resursu un finanšu saistību izpildei attiecībā uz muitas un citu nodokļu nomaksu pēdējo trīs gadu laikā, muitas iestāžu izvirzītie kritēriji ir tādi kā noteiktas prasības grāmatvedības uzskaites sistēmām, nodrošināta iespēja muitas dienestiem fiziski piekļūt komersanta reģistriem, loģistikas sistēmas prasības, informācijas arhivēšanas un aizsardzības prasības, darbinieku apmācības, kā arī procedūras muitas noteikumu pārkāpumu konstatēšanas gadījumos.

Ja muitas amatpersonām muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī rodas šaubas par deklarācijā aprēķināto nodokļu pareizību un tās uzskata, ka par precēm būtu maksājami nodokļi lielākā apmērā, nekā aprēķināts muitas deklarācijā, par starpību nodokļu maksātāja pienākums ir iemaksāt drošības naudu VID depozītu naudas uzskaites līdzekļu kontā. Pēc preču izlaišanas muitas iestāde veic kontroles pasākumus un pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu vai ieskaitīšanu valsts budžetā.

Nodokļu maksātājiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, ir iespēja saņemt atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai preču importam. Šāds īpašais PVN režīms nozīmē tiesības muitas deklarācijā aprēķināto PVN maksāt, uzrādot to attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijā, vienlaikus atskaitot to kā priekšnodokli, ja saņemtās preces tiek izmantotas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Komersantiem, kas ieved preces, kuras turpmāk paredzēts izmantot kā pamatlīdzekļus komersantu saimnieciskajā darbībā, ir tiesības nemaksāt PVN preču ievešanas brīdī, piemērojot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos pamatlīdzekļu importam. Režīms ir attiecināms, ja pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 710 EUR, pamatlīdzekli paredzēts izmantot saimnieciskajā darbībā vismaz 12 mēnešus pēc tā ievešanas un nodokļu maksātājam nav nodokļu parāda.

Akcīzes nodokli pirms preču ievešana ir atļauts nemaksāt, ja akcīzes preces tiek novietotas akcīzes preču noliktavā. Akcīzes nodokļa nomaksas termiņi ir noteikti likumā “Par akcīzes nodokli”.

 

Atbrīvojumi no nodokļiem

ES ir noteikusi atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļiem, paredzot pilnībā atbrīvot no ievedmuitas nodokļiem preces gan privātpersonu, gan komersantu vajadzībām. Ar PVN neapliek preču importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 22 EUR.

Komerciālu preču ievešanai ir noteikts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, piemēram, precēm, ko ieved zinātnes, izglītības un kultūras jomā, preču paraugiem, reklāmas materiāliem. No ievedmuitas nodokļiem ir atbrīvotas arī komerciālos nolūkos pa pastu saņemtas preces, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa netiek attiecināts uz sūtījumā esošu alkoholu, smaržām, tualetes ūdeņiem un tabakas izstrādājumiem. Atbrīvojums no akcīzes nodokļa noteiktam preču daudzumam vai veidam ir paredzēts tikai nekomerciālu sūtījumu gadījumā, līdz ar to par komerciālos nolūkos saņemtu ar akcīzes nodokli apliekamu preci jebkurā gadījumā ir maksājams akcīzes nodoklis.

 

Nodokļu apmēra precizēšana

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa normām muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas. Minētā norma dod tiesības gan personām pašām pēc saviem ieskatiem, gan arī muitas iestādei veikt labojumus muitas deklarācijās pēc preču izlaišanas. Labojumu veikšana var būt saistīta ar aprēķināto nodokļu maksājumu apmēra precizēšanu. Ja deklarētājs veic labojumus jau noformētā muitas deklarācijā, kā rezultātā palielinās aprēķinātais nodokļu apmērs, viņš papildu maksājumus, tai skaitā arī nokavējuma naudu, iemaksā budžetā. Savukārt, ja nodokļu administrācija veic muitas deklarācijas pēcmuitošanas pārbaudi, tā atkarībā no pārbaudes veida ir tiesīga noteikt papildu maksājumus budžetā, kā arī aprēķināt soda naudu par samazināto nodokļu maksājumu apmēru. VID var veikt noformēto muitas deklarāciju datu atbilstības pārbaudi vai auditu.