Zaļā kursa ceļš

Eiropas Komisija (EK) savā 2019.gada 11.decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir pārveidot Eiropas Savienību (ES) par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā, vēlākais, 2050. gadā vairs nebūs neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt ES dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Vienlaikus arī jāpanāk, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.

Tāpat EK savā 2021.gada 12.maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” paziņoja, ka tā grasās popularizēt attiecīgos instrumentus un stimulus nolūkā labāk īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 191.panta 2.punktā nostiprināto principu “piesārņotājs maksā” un pilnīgi izskaust to, ka piesārņošana neko nemaksā. ES ir apņēmusies līdz 2030.gadam visas ES tautsaimniecības mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

2023.gada 17.maijā spēkā ir stājusies regula 2023/956 ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Šo regulu piemēro tajā noteiktajām precēm, kuru izcelsme ir trešajā valstī, ja šīs preces vai šo preču pārstrādes produkti tiek importēti ES muitas teritorijā. Savukārt nepiemēro nelielas vērtības precēm, kuru patiesā vērtība vienam sūtījumam kopā nepārsniedz 150 eiro, un precēm, kuras izmanto militārām vajadzībām.

Precīzs preču, kurām piemērojama regula, saraksts noteikts tās 1.pielikumā, kurā preces ir uzskaitītas atbilstoši to kombinētās nomenklatūras kodiem.

Regula daļēji kļūs piemērojama no 2023.gada 1.oktobra, bet pilnā apjomā – no 2026.gada 1.janvāra.

Kā darbojas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms?

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) ir viens no būtiskiem ES instrumentiem, ar ko iecerēts panākt, ka, vēlākais, 2050.gadā ES ir klimatneitrāla, proti, tas palīdzēs novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku. Paredzams, ka OIM arī palīdzēs veicināt dekarbonizāciju trešajās valstīs. Paredzēts, ka OIM darbosies paralēli ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, lai atveidotu un papildinātu tās darbību attiecībā uz importētām precēm. Tas pakāpeniski aizstās pašreizējos ES mehānismus, kas paredzēti, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo īpaši ES emisijas kvotu bezmaksas iedali. Oglekļa emisiju pārvirze ir prakse, kad ražošanas nozares ar lielām siltumnīcefekta gāzu emisijām pārceļas ārpus ES un tādējādi izvairās no ES noteikto stingro standartu ievērošanas. Lai no šādas prakses izvairītos, tiek ieviests OIM un visām OIM pakļautajām importētajām precēm tiks noteikts oglekļa maksājums.

OIM mērķis ir nodrošināt, ka gan importētiem, gan ES saražotiem produktiem tiek noteikta līdzvērtīga oglekļa cena. Ir noteikts OIM ieviest pakāpeniski, vienlaikus pakāpeniski atceļot bezmaksas kvotas OIM aptvertajos sektoros. Jaunās OIM sistēmas ieviešana paredz nepieļaut situāciju, ka ES ražotām precēm tiek piemērots labvēlīgāks režīms nekā ES muitas teritorijā importētām precēm.

OIM priekšmets

OIM attieksies uz dzelzi, tēraudu, cementu, alumīniju, mēslošanas līdzekļiem, elektroenerģiju, ūdeņradi, un dažos gadījumos tas attieksies arī uz netiešo emisiju. Minēto produktu importētājiem ES būs jāiegādājas sertifikāti. Sertifikātu cenas tiks izteiktas kā eiro  par radītu tonnu oglekļa dioksīda, un tās tiks sasaistītas ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS). Šo preču importētājiem būs jāmaksā starpība starp ražotājvalstī maksāto oglekļa nodevu un ES maksājamo emisijas kvotas cenu.

OIM ceturkšņa deklarācija līdz 2025.gada 31.decembrim

Pārejas periodā no 2023.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.decembrim importētāja vai tā pilnvarotās personas pienākumi saskaņā ar šo regulu attieksies uz ceturkšņa ziņojuma sniegšanu. Ceturkšņa ziņojums par precēm, kas importētas kalendārā gada konkrētā ceturksnī, jāiesniedz EK ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētā ceturkšņa beigām. Tātad pirmais ceturkšņa OIM ziņojums būs jāiesniedz līdz 2024.gada 31.janvārim par 2023.gada trešo ceturksni, savukārt pēdējais ceturkšņa ziņojums būs jāiesniedz līdz 2026.gada 31.janvārim par 2025.gada oktobri – decembri.

Ceturkšņa deklarācijā būs jānorāda katra preču veida kopējais daudzums, faktiskās kopējās iegultās emisijas, kopējās netiešās emisijas, oglekļa cena, kas izcelsmes valstī jāmaksā par importētajās precēs iegultajām emisijām. Visas mērvienības ziņojumā jānorāda atbilstoši preces veidam, savukārt aprēķini noteikti Regulas pielikumos.

Sistēma, kurā EK noteiks iesniegt ziņojumus, piekļuves tiesību iegūšana tai un ziņojumu struktūra uz šī raksta sagatavošanas brīdi vēl nav precīzi noteikta.

Ar 2025.gada 1.janvāri tiks uzsākta atzīto OIM deklarētāju reģistrācija.

Deklarēšanas pienākums no 2026.gada 1.janvāra

ES muitas teritorijā preces importē tikai atzītais OIM deklarētājs. Ikviens ES reģistrēts importētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis muitā, pirms preču importēšanas ES muitas teritorijā iesniedz pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai (atzīšanas pieteikums). Ja preču importētājs nav reģistrēts ES, atzīšanas pieteikumu var pieprasīt tikai tā pārstāvis muitā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija, reģistrē šo personu OIM reģistrā. Muitas dienesti neļauj importēt preces nevienai personai, kas nav atzītais OIM deklarētājs.

OIM deklarācija būs jāiesniedz par katru gadu līdz nākamā kalendārā gada 31.maijam. Pirmā OIM deklarācija par 2026.kalendāro gadu būs jāiesniedz līdz 2027.gada 31.maijam.

OIM deklarācijā būs jāiekļauj šāda informācija:

• katra veida preču kopējais daudzums, kas importēts iepriekšējā kalendārajā gadā: elektroenerģija izteikta megavatstundās, pārējās preces – tonnās;
• kopējās importēto preču iegultās emisijas: elektroenerģija izteiktas tonnās CO₂e emisiju uz megavatstundu, pārējām precēm – tonnās CO₂e emisiju uz katra veida preču tonnu.  Regulā ir noteikta precīza emisiju aprēķināšanas kārtība;
• kopējām aprēķinātajām iegultajām emisijām atbilstošais kopējais nododamo OIM sertifikātu skaits. OIM sertifikātu skaitu samazina, ja izcelsmes valstī ir samaksāta oglekļa cena, un veiktas vajadzīgās korekcijas, kas atspoguļo iedalītās bezmaksas ES emisiju kvotas;
• verifikācijas ziņojumu kopijas, ko izdevuši akreditēti verificētāji.

Regulā ir noteikta rīcība gadījumos, ja EK uzskatīs, ka iesniegtie ziņojumi būs nepilnīgi vai neiesniegti, kā arī dalībvalstu kompetento iestāžu saziņu ar atzīto OIM deklarētāju šādos gadījumos.

Iegulto emisiju aprēķināšana

Iegultās emisijas ir tiešās emisijas, kas rodas preču ražošanas procesos, un netiešās emisijas, kas rodas šīs ražošanas procesos patērētās elektroenerģijas ražošanā. Iegultās emisijas tiek aprēķinātas un sīkāk precizētas saskaņā ar regulā un tās īstenošanas aktos izklāstītajām metodēm.

Regula nosaka atzītajam OIM deklarētājam pienākumu glabāt visu aprēķinos izmantoto informāciju piecus gadus. Informācijai ir jābūt pietiekami detalizēta, lai saskaņā akreditētie verificētāji varētu verificēt iegultās emisijas un lai EK un kompetentā iestāde varētu izskatīt OIM deklarāciju.

Atzītie verificētāji OIM vajadzībām ir personas, kuras saskaņā ar ES tiesību aktiem ir akreditēti siltumnīcefekta gāzu emisiju un tonnkilometru datu verifikācijas jomā.

OIM sertifikāti

OIM sertifikāts ir sertifikāts elektroniskā formātā, kas atbilst vienai tonnai CO₂e precēs iegulto emisiju. EK izveidos un pārvaldīs kopējo centrālo platformu, kurā dalībvalstis pārdos OIM sertifikātus atzītajiem OIM deklarētājiem, kas ir reģistrēti minētajā dalībvalstī. OIM sertifikātus pārdos atzītajiem OIM deklarētājiem.  par cenu, kas aprēķināta saskaņā ar regulu, proti, OIM sertifikātu cenu EK aprēķinās kā izsoles platformā tirgoto ES ETS kvotu vidējo noslēguma cenu katrā kalendārajā nedēļā. Proti, OIM sertifikāta cena tiks aprēķināta kā vidējā ES ETS cena kalendārajā nedēļā, kas ir mainīgs lielums atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma. ES ETS sistēma ir pazīstama kā “piesārņotājs maksā” sistēma, kas paredz ražošanai ar augstu piesārņojuma līmeni pienākumu saņemt atļaujas katrai oglekļa izmešu tonnai. Šīs atļaujas parasti tiek iepirktas izsolēs, kurās atļauju cena svārstās atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma. Tā piemēram, pieprasījums samazinās, ja samazinās kopējā ražošanas jauda attiecīgajās nozarēs, līdz ar ko samazinās arī cena.

Iegādātos OIM sertifikātus atzītajam OIM deklarētājam būs pienākums līdz nākamā kalendārā gada 31.maijam nodot tādā skaitā, kas atbilst iegultajām emisijām, kuras par kalendāro gadu pirms nodošanas deklarētas OIM deklarācijā atbilstoši regulas nosacījumiem.

Pēc atzītā OIM deklarētāja pieprasījuma dalībvalstis varēs atpirkt iepriekš pārdotos OIM sertifikātus, bet nepārsniedzot vienu trešo daļu no kopējā to OIM sertifikātu skaita, ko atzītais deklarētājs OIM iegādājies iepriekšējā kalendārajā gadā.

OIM apiešana un sodi

Gadījumā, ja atzītais OIM deklarētājs līdz katra gada 31.maijam nenodos OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām, būs jāmaksā sods, kas būs vienlīdz liels kā sods par emisiju pārsniegšanu, kas šobrīd ir 100 eiro par katru emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta.

EK ir noteikusi arī kritērijus regulas prasību apiešanas konstatēšanai. Tā, regula nosaka, ka apiešanas praksi definē kā tādu tirdzniecības modeļa maiņu attiecībā uz precēm, kura izriet no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, kā vien pilnībā vai daļēji izvairīties no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Kā iespējami apiešanas modeļi tiks uzskatīti preču neliela pārveidošana nolūkā panākt, ka šīs preces atbilst citiem Kombinētās nomenklatūras kodiem, vai sūtījumu mākslīgu sadalīšana vairākos sūtījumos, tādējādi izvairoties no noteiktās robežvērtības pārsniegšanas. EK aicina dalībvalstis un arī nevalstiskās organizācijas ziņot par iespējamiem apiešanas gadījumiem.

Elīna Lapsa

muitaslietas.lv