Pieaugot starptautiskajai preču tirdzniecībai, izmantojot pasta sūtījumus, kā arī ņemot vērā lasītāju uzdotos jautājumus par preču piegāžu noformēšanu, ja preces komerciālos nolūkos tiek saņemtas vai nosūtītas pa pastu, piedāvājam ieskatu preču muitošanas regulējumā, nosūtot vai saņemot preces pa pastu.

Nosūtot vai saņemot preces ES no trešajām valstīm, to deklarēšanā jāievēro ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā kārtība.

Muitas formalitāšu noformēšana sūtījumiem no ārpus Kopienas muitas teritorijas notiek saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (Muitas kodekss) un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EEK)Nr.2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (Muitas kodeksa piemērošanas noteikumi) muitas procedūru piemērošanas nosacījumiem un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar Muitas kodeksa 59.panta 1.punktu visām precēm, kuras nodod kādā muitas procedūrā, ir jābūt deklarētām šai muitas procedūrai, savukārt 61.pants nosaka, ka muitas deklarācija izpildāma:

a)   rakstveidā vai

b)   datu apstrādes tehnikā, ja to paredz noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru, vai atļauj muitas dienesti, vai

c)   vienkārši deklarējot, vai ar citādu rīcību, kurā preču valdītājs pauž vēlmi nodot preces muitas procedūrai, ja šādu iespēju paredz noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru.

Muitas kodeksa piemērošanas noteikumos ietverti nosacījumi preču deklarēšanai ar mutvārdu deklarāciju, kā arī preču deklarēšanai ar citādu muitas deklarāciju. Ja tiek izmantota rakstiska muitas deklarācija – vienotais administratīvais dokuments (VAD), tā aizpildīšanas prasības ietvertas Muitas kodeksa piemērošanas noteikumos (37. un 38.pielikums).

Muitas kodeksa 64.pants nosaka, ka muitas deklarāciju var aizpildīt katra persona, kas attiecīgās preces spēj uzrādīt vai likt uzrādīt kompetentajai muitas iestādei līdz ar visiem dokumentiem, kurai preces deklarētas. Tomēr deklarētājam ir jābūt Kopienā reģistrētai personai. Tas nozīmē, ka veikt muitas formalitātes un aizpildīt muitas deklarāciju var gan preces īpašnieks, gan īpašnieka iecelts pārstāvis. Pārstāvim jāpaziņo, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, jānorāda, vai pārstāvība ir tieša vai netieša, un jābūt pilnvarotam būt par pārstāvi. Pasta sūtījumu muitošanas gadījumā preču deklarētājs var būt gan muitas brokeris, gan kurjerpasts, kā arī jebkura persona, kura ir attiecīgi pilnvarota un var šādas savas pilnvarojuma tiesības pierādīt muitas iestādē.

Pasta sūtījumus pāri ES robežām Latvijā veic, izmantojot VAS „Latvijas Pasts” vai pasta komersantu, kas nav universālā pasta pakalpojuma sniedzēji un sniedz ekspresspasta vai kurjerpasta pakalpojumus, starpniecību.

Attiecībā uz VAS „Latvijas Pasts” veiktajiem pasta sūtījumiem muitošanas process notiek atviegloti, jo VAS „Latvijas Pasts” ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, kas izpilda arī visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības, tajā skaitā, arī no Pasaules Pasta konvencijas izrietošās saistības. Šādam pasta komersantam ir tiesības deklarēt preces, izmantojot pasta deklarāciju CN22 un/vai CN23, kas ir īpaša Muitas kodeksa piemērošanas noteikumos noteikta deklarēšanas kārtība.

Preču nosūtīšana.

Gadījumos, kad preces nosūta izmantojot VAS „Latvijas Pasts” pakalpojumus Muitas kodeksa piemērošanas noteikumu 237.pants paredz, ka par muitai deklarētiem muitas procedūrai – izvešana uzskata pasta sūtījumus:

• ja par precēm nav maksājama izvedmuita – laikā, kad sūtījumus vēstulēs vai pakās pieņem pasta iestādes,
• ja par precēm ir maksājama izvedmuita – laikā, kad sūtījumus vēstulēs vai pakās uzrāda muitai ar noteikumu, ka tiem pievieno CN22 un/vai CN23 deklarāciju.

Turklāt ir noteikts, ka, Muitas kodeksa izpratnē muitošanas formalitātes par precēm, par kurām nav jāmaksā nodoklis, uzskata par  izpildītām kad preces pieņem pasta iestādes (tai skaitā: preces uzskata par uzrādītām muitai, muitas deklarāciju uzskata par pieņemtu un preču atlaišanu par atļautu). Līdz ar to uzskatāms, ka, ja preces nosūtītas, izmantojot pasta satiksmi, tās ir deklarētas izvešanai brīdī, kad tās pieņem pasta iestādes un aizpilda nepieciešamos sūtījuma  pavaddokumentus.

Taču jāvērš uzmanība, ka iepriekš minēto kārtību nepiemēro:

• sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces, kuru kopējā vērtība pārsniedz statistisko robežvērtību.  Eiropas parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Regula (EK) Nr.471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr.1172/95 atcelšanu  3.panta 4.punkts nosaka, ka statistiskā robežvērtība ir EUR 1000 vai neto svars 1000 kg;
• sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces un kuri ir daļa no regulāri veiktiem līdzīgiem sūtījumiem,
• ja muitas deklarāciju sagatavo rakstiski, mutiski vai ar datu apstrādes iekārtu,
• sūtījumiem, kuros ir 235.pantā minētās preces (preces, par kurām lūdz izmaksāt kompensāciju vai kādas citas summas vai lūdz atmaksāt nodokļus, vai kurām piemēro kādu aizliegumu, ierobežojumu vai kādu citu īpašu formalitāti).

Šobrīd neviens cits normatīvais akts sīkāk nepaskaidro Muitas kodeksa piemērošanas noteikumu 238.panta regulējumu, proti, nav skaidri noteikts, vai ir jāizpildās visiem šajā pantā minētajiem kritērijiem, kas saprotams ar terminu „regulāri”. Tāpat attiecībā uz Muitas kodeksa piemērošanas noteikumu 235.panta nosacījumiem var rasties neskaidrības lietotā definējuma „atmaksāt nodokļus” izpratnē, proti, preču eksportēšana uz trešajām valstīm saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.pantu ir apliekama ar PVN 0% likmi, bet nevis piemērojama PVN atmaksa. Viennozīmīgi, pasta sūtījumu vienkāršotā kārtība nevar tikt piemērota gadījumos, ja pa pastu uz trešajām valstīm tiek nosūtītas preces, kas ir pakļautas jebkādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem to kustībā (kultūras priekšmeti, stratēģiskas nozīmes preces un tml.)

Preču saņemšana.

Lai ārpuskopienas jeb trešo valstu preces iegūtu Kopienas preču statusu un būtu brīvā apritē ES teritorijā, tās ir jāpiesaka muitas procedūrai – laišana brīvā apgrozībā un jāsamaksā muitas maksājumi.

Saņemot pasta sūtījumu ES un laižot tās brīvā apgrozībā, par precēm ir jānomaksā normatīvajos aktos noteiktie nodokļi – muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un attiecībā uz akcīzes precēm – arī akcīzes nodoklis.

Ja preces pa pastu no trešajām valstīm saņem komersanti, tiem jāveic preču deklarēšana muitas iestādē, piemērojot iepriekš aprakstīto vispārējo kārtību attiecība uz muitas deklarāciju noformēšanu, kā arī jāveic attiecīgi nodokļu maksājumi.

ES teritorijā ievesto/izvesto preču, tai skaitā pasta sūtījumu  atbrīvošanu no muitas nodokļiem nosaka Padomes 2009.gada 16.novembra Regula (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (Regula Nr.1186/2009), savukārt atbrīvojumus no PVN un akcīzes nodokļa – attiecīgi Pievienotās vērtības nodokļa likums  un likums „Par akcīzes nodokli”.

Regulas Nr.1186/2009 (V nodaļa „Nelielas vērtības sūtījumi”) 23.pants paredz, ka no ievedmuitas nodokļa atbrīvo nelielas vērtības preču sūtījumus, ko tieši no trešās valsts sūta saņēmējam ES. Par nelielas vērtības preču sūtījumu uzskata tādu, kurā esošo preču patiesā vērtība vienam sūtījumam kopā nepārsniedz EUR 150. Savukārt atbilstoši Regulas Nr.1186/2009 24.pantam, atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem neattiecina uz tabaku un tabakas izstrādājumiem, alkohola izstrādājumiem, smaržām un tualetes ūdeņiem.

PVN likuma 5.panta otrā daļa paredz, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi, bet 85.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka PVN valsts budžetā par preču importu maksā jebkura persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, vienlaicīgi ar muitas nodokli jāmaksā arī PVN atbilstoši PVN likuma 41.pantā noteiktajai PVN likmei.

Saskaņā ar PVN  likuma 53.panta ceturto daļu, ar PVN neapliek preču sūtījumus, kas minēti Regulas Nr.1186/2009 23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos. Tātad atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nelielas vērtības preču sūtījumiem piemēro, ja preču sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 150, savukārt atbrīvojumu no PVN piemēro, ja preču sūtījuma vērtībā nepārsniedz EUR 22 vai ekvivalentu summu latos.

Nosakot to, vai nelielas vērtības sūtījums ir jāatbrīvo no PVN, vērā ņem tikai paša sūtījuma vērtību, kas norādīta sūtījuma pavaddokumentos. Ja dokumentos norādītā sūtījuma vērtība ir  līdz EUR  22, tad ir piemērojams PVN  atbrīvojums. Savukārt, ja sūtījuma vērtība ir lielāka par EUR  22, tad sūtījums tiek  aplikts ar PVN, ievērojot PVN likumā noteikto PVN aprēķināšanas kārtību.

PVN likuma 36.panta pirmajā daļā  noteikts, ka preču importa darījumā ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot PVN.