Valsts ieņēmumu dienesta

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Rīgā, 21.03.2022.

Sāk darboties Ukrainas atbalsta tālrunis nodokļu jautājumos

Lai operatīvi informētu un palīdzētu iedzīvotājiem un  uzņēmējiem, kuri sniedz atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem vai kuru uzņēmējdarbību ietekmējis karš Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) no šī gada 21. marta sāk darboties īpaši tam izveidots tālrunis nodokļu jautājumiem par atbalstu un sadarbību ar Ukrainu – 67120012.

Šis tālrunis darbosies darba dienās no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 8.15-15.45.

Zvanot uz to, ikviens uzņēmējs un iedzīvotājs varēs saņemt VID konsultantu atbildes uz jautājumiem par nodokļu nomaksu dažādās ar atbalstu un sadarbību saistītās situācijās, piemēram, vācot vai nosūtot ziedojumus, sniedzot pajumti, palīdzot bēgļiem uzsākt darba gaitas vai savu saimniecisko darbību Latvijā, kā arī citās situācijas, kur nepieciešams padoms par nodokļiem vai sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Vienlaikus jautājumus var uzdot arī rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā<https://eds.vid.gov.lv/login/> (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

Aktuālā informācija par nodokļu jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pieejama arī VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv<http://www.vid.gov.lv> sadaļā “Palīdzība Ukrainai<https://www.vid.gov.lv/lv/palidziba-ukrainai>”.

Par visiem citiem VID kompetences jautājumiem, kas tieši nav saistīti ar situāciju Ukrainā, lūdzam arī turpmāk zvanīt uz līdzšinējo VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kur tāpat kā līdz šim iespējams saņemt atbildes par šādām tēmām: “Nodokļi un EDS”, “Muita”, “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite” un “Informācija valsts amatpersonām”, kā arī uzdot savu jautājumu rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā<https://eds.vid.gov.lv/login/> (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Jau iepriekš publicējām aktuālo informāciju par Brexit ietekmi uz preču apriti, papildus veicamajām muitošanas darbībām preču pārvadājumu veikšanai uz un no Lielbritānijas.

Šobrīd, kad ir pagājuši divi mēneši pēc Brexit un komersanti, kam iepriekš nav bijusi saskarsme ar muitošanas procesiem, ir sapratuši, kā faktiski notiek preču nosūtīšana un saņemšana uz/no Lielbritānijas. Vienlaikus ar to ir aktualizējusies būtiska pārbaudītu un atzītu komersantu nozīme piegādes ķēžu norisē. Izpildot ES noteiktus kritērijus, komersantiem ir iespēja saņemt atļaujas, kas tiem dod tiesības saņemt un nosūtīt muitojamas preces no savām telpām bez muitas iestāžu amatpersonu klātbūtnes.

Būtiska loma un priekšrocības kravu apkalpošanā ir komersantiem, kas Valsts ieņēmumu dienestā saņēmuši Atzītā saņēmēja un/vai Atzītā nosūtītāja atļaujas.

Atzītā saņēmēja un Atzītā nosūtītāja atļauja dod komersantiem tiesības noslēgt (Atzītais saņēmējs) vai uzsākt (Atzītais nosūtītājs) tranzīta muitas procedūru savā izvēlētajā un muitas atzītā vietā , kas būtiski samazina preču muitošanas laiku, jo ar kravu nav nepieciešams doties uz muitas punktu.

Lai saņemtu atļaujas katram uzņēmumam ir sevi jānovērtē, jākonstatē atbilstība sākotnējiem kritērijiem, tādiem kā – regulāra saimnieciskā darbība ES, darbinieki un amatpersonas nedrīkst būt sodīti par pārkāpumu izdarīšanu muitas un nodokļu jomā, uzņēmumā ir jābūt atbilstošai, izsekojamai, pārbaudāmai preču uzskaites un grāmatvedības sistēmai, atbildīgajiem darbiniekiem jāatbilst noteiktiem profesionālās kvalifikācijas kritērijiem vai vismaz trīs gadu darba pieredzei ar preču muitošanu saistītā darbā.

Ja uzņēmums veicot pašnovērtējumu atzīst sevi par atbilstošu šiem sākotnēji izvirzītajiem kritērijiem, tas var pieteikties atļauju saņemšanai un tam jāveic papildus darbs, nosakot, apzinot un dokumentējot konkrētas muitošanas darbības atbilstoši atļaujas veidam, jāievieš dokumentu un datu drošības procedūras un nepieciešamības gadījumā arī jāsaņem vispārējā galvojuma atļauja (T uzsākšanai).

Muitaslietas.lv regulāri klientiem sniedz pakalpojumus atļauju saņemšanai, procesu un procedūru dokumentācijas izstrādei un atļauju kritēriju izpildei.

Ņemot vērā komersantu interesi un aktuālo nepieciešamību pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienība, atkārtoti publicējam informāciju par EORI numura saņemšanu.

Kas ir EORI numurs?

Lai nodrošinātu vienotu fizisko un juridisko personu identificēšanu muitas iestādēs visā Eiropas Savienībā, ar normatīviem aktiem ir noteikts, ka tiek izmantots EORI numurs. EORI ir Eiropas Savienībā unikāls numurs, ko piešķir dalībvalsts muitas dienests. EORI nozīmē – Economic Operators Registration and Identification. EORI numura noteikšana Latvijā ir regulēta ar 03.01.2017. MK noteikumiem Nr.18 “Noteikumi par reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā”.

EORI numurs Latvijā reģistrētām juridiskajām personām veido reģistrācijas numura sākumā pievienojot valsts kodu „LV”. EORI numurs atbilst PVN maksātāja numuram, taču jāsaņem atsevišķi.

EORI numuru piešķir vienu reizi un tas ir derīgs kārtojot muitas formalitātes visā Eiropas Savienības teritorijā.

Kā saņemt EORI numuru?

Lai saņemtu EORI numuru, personai jāaizpilda noteiktas formas iesniegums – eori_numura_pieprasijums un jāiesniedz to muitas iestādē, kurā persona plāno kārtos muitas formalitātes vai arī Muitas pārvaldē. EORI numuru piešķirt nekavējoties pēc iesnieguma saņemšanas muitas iestādē, vienlaikus muitas iestāde nosūta personai elektronisku apstiprinājumu par EORI numura piešķiršanu.

Iesniegumu iespējams iesniegt, izmantojot VID EDS sistēmu sadaļā Informācija Muitas pārvaldei vai parakstīt ar elektronisko parakstu un nosūtīt uz e-pastu mp.lietvediba@vid.gov.lv .

Eiropas Savienības EORI datu bāze.

Šā gada 1.septembrī spēkā stājās Grozījumi Muitas likumā. Likums papildināts ar jauniem pantiem un nosacījumiem:

23.¹ pants. Vietas, kurās var atrasties preces, piemērojot eksporta procedūru vai iesniedzot reeksporta deklarāciju

(1) Piesakot eksporta procedūru, preces var atrasties šādās vietās:

1) eksporta muitas iestādē;

2) vietā, kas noteikta atļaujā izmantot ierakstu deklarētāja reģistros (eksporta procedūrai);

3) vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai;

4) vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai;

5) brīvās zonas teritorijā;

6) vietā, kas noteikta pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļaujā, — ja preces izved, piemērojot TIR procedūru;

7) reģistrētā eksporta vietā.

(2) Iesniedzot reeksporta deklarāciju, preces var atrasties šādās vietās:

1) eksporta muitas iestādē;

2) vietā, kas noteikta atļaujā izmantot ierakstu deklarētāja reģistros (reeksportam);

3) vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai;

4) vietā, kas noteikta atļaujā ievešanai pārstrādei;

5) vietā, kas noteikta pagaidu ievešanas atļaujā.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus šā panta pirmās daļas 7. punktā minētās vietas reģistrēšanai vai atteikumam reģistrēt eksporta vietu, kārtību, kādā veic izmaiņas eksporta vietas reģistrācijas datos vai pieņem lēmumu par atteikumu veikt izmaiņas minētajos datos, un eksporta vietas reģistrācijas anulēšanas kārtību.

23.² pants. Vietas, kurās var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces, un preču izvešana no tām

(1) Eksporta procedūrā izlaistās preces, ievērojot eksporta procedūras izpildei noteikto termiņu un nosacījumus, pirms preču izvešanas no Eiropas Savienības muitas teritorijas var uzglabāt šādās vietās:

1) vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai;

2) vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai;

3) brīvās zonas teritorijā;

4) vietā, kas noteikta pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļaujā, — ja preces izved, piemērojot TIR procedūru;

5) reģistrētā eksporta vietā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā eksportētājs vai eksportētāja pilnvarotā persona informē par preču izvešanu no šā panta pirmajā daļā noteiktās vietas.

23.³ pants. Preču nogādāšana svēršanai ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas

(1) Ja muitas uzraudzībā esošās preces to pagaidu uzglabāšanas vietā tehniski nav iespējams svērt, pagaidu uzglabāšanas vietas turētājs minētās preces drīkst svērt ar Valsts ieņēmumu dienestu saskaņotā preču svēršanas vietā ārpus savas pagaidu uzglabāšanas vietas.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) nosacījumus ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas esošajai preču svēršanas vietai un šīs vietas saskaņošanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus atteikumam saskaņot minēto vietu;

2) kārtību, kādā saskaņo preču nogādāšanu no pagaidu uzglabāšanas vietas uz svēršanas vietu.

Līdz ar grozījumiem likumā, spēkā stājušies arī MK 11.08.2020.  noteikumi Nr.504 “Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces”, kā arī izdarīti attiecīgi grozījumi MK 22.08.2017. noteikumos Nr.500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”.

2020.gada 9.septembrī stājās spēkā grozījumi MK 22.08.2017. noteikumos Nr.500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”.

Ar grozījumiem MK noteikumos iekļauta kārtība, kādā pagaidu uzglabāšanā esošās preces atļauts izvest svēršanai uz svēršanas vietu – MK noteikumu 6¹.nodaļa, 65¹. – 65⁶.punkti.

MK noteikumi jaunajā redakcijā arī nosaka rīcību, ja novietojot brīvajā zonā preces, persona konstatē atšķirības starp preču pavaddokumentos norādīto un faktisko preču daudzumu vai cita veida atšķirības – MK noteikumu 79¹.-79⁵.punkti.

Brīvās zonas komersantam ir pienākums vienas darba dienas laikā informēt VID par konstatētajām atšķirībām, izmantojot VID EDS sistēmu, 14 dienu laikā iesniegt no kravas īpašnieka vai nosūtītāja saņemtu dokumentāri apstiprinātu informāciju par neatbilstības iemesliem un veikt atbilstošus labojumus preču uzskaitē.

Noteikta arī brīvās zonas komersantu rīcība gadījumos, ja preču uzglabāšanas laikā konstatēts preču zudums, kas nav dabiskais zudums vai pārsniedz dabisko zudumu apmēru. Šādos gadījumos persona līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz VID informāciju par iepriekšējā mēnesī konstatēto un dokumentus, kas apliecina preču zudumu rašanos.

Abos gadījumos VID izvērtē iesniegto informāciju un informē par muitas parāda rašanos.

Šā gada 1.jūlijā spēkā ir stājies jaunais Administratīvās atbildības likums (AAL). Vienlaikus spēku zaudē Latvijas Administratīvo Pārkāpumu Kodekss (LAPK).

Līdz ar AAL spēkā stāšanos lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās norit saskaņā ar tā jaunajām normām, bet konkrēti pārkāpumu veidi un soda apmēri ir noteikti Muitas likuma 29.pantā.

Jaunās normas naudas soda apmēru nosaka nevis eiro naudas vienībās, bet gan naudas soda vienībās, kas pārrēķināmas eiro. Viena naudas soda vienība ir 5 eiro. Tātad, ja sods par pārkāpumu muitas jomā ir noteikts, piemēram, 50 naudas soda vienības, tas pārrēķināms uz eiro un sastāda 250 eiro.

Saskaņā ar AAL pārejas noteikumu normām, par pārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2020.gada 1.jūlijam, lietvedība notiek un sodi tiek noteikti saskaņā ar LAPK normām.

Ar cieņu,

Elīna Lapsa

Reaģējot uz COVID-19 pandēmiju pasaulē un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu, Eiropas Komisija pieņēmusi Īstenošanas Regulu 2020/402 (spēkā sešas nedēļas no 15.03.2020.) un izdevusi Komisijas Ieteikumu 2020/403 par prasībām individuālo aizsardzības līdzekļu eksportam.

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/402 pieejama šeit : https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1585237398472&uri=CELEX:32020R0402

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2020/403 pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1585238190581&uri=CELEX:32020H0403

Likuma “Par nodokļiem un nodevām”41.pants paredz vienošanās slēgšanas iespēju starp VID un nodokļu maksātāju nolūkā izbeigt tiesisku strīdu gadījumā, ja VID nodokļu maksātājam ir noteicis papildus maksājumus budžetā, kas aprēķināti nodokļu audita vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 2.panta piekto daļu šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.

Tā kā ES tieši piemērojamie normatīvie akti neregulē jautājumus par vienošanās līguma noslēgšanu par papildus aprēķināto nodokļu maksājumu noteikšanu, kas ierobežotu vienošanās līguma noslēgšanu gadījumos, kad VID ir veicis papildus nodokļu maksājumu aprēķinu veikto muitas kontroles pasākumu rezultātā un VID muitas iestādes pieņem lēmumus par muitas maksājumu parādu, šajos gadījumos ir piemērojams likuma “Par nodokļiem un nodevām” 41.panta regulējums un nodokļu maksātājam ir iespēja ierosināt un noslēgt vienošanās līgumu ar VID.

Šāda vienošanās līguma noslēgšanas gadījumā nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram, bet 85 procenti no aprēķinātās nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz lēmuma par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem pieņemšanas dienai, ir atceļami.

Vienošanās līgumā arī norāda, ka ar lēmumu papildus aprēķinātie maksājumi budžetā tiek veikti gada laikā pēc Vienošanās līguma noslēgšanas dienas,  katru mēnesi noteiktā termiņā maksājot proporcionālu daļu no noteikto maksājumu summas.

Lai arī normatīvo aktu regulējums nav mainīts, praksē iepriekš Vienošanās līgumi par muitas kontroles rezultātā aprēķinātajiem maksājumiem netika slēgti.

Sakarā ar šā gada 31.janvārī notikušo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un panākto vienošanos par pārejas periodu, laikā līdz 2020.gada 31.decembrim preču apritē ar Lielbritāniju tiek saglabāta iepriekš spēkā esošā kārtība.

Lai arī Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts, nekādi tirdzniecības politikas pasākumi precēm netiek piemēroti. Tas nozīmē, ka preču pārvietošanai uz un no Lielbritānijas jānoformē tādi paši dokumenti, kā tas tika darīts iepriekš un nekādas muitas formalitātes nav jākārto.

Ieskatam par preču kustību pēc BREXIT, informatīvos nolūkos iespējams skatīt pievienoto prezentāciju BREXIT seminars 17102019.

Muitaslietas.lv sadarbībā ar lielāko interneta žurnālu par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību iFinanses.lv aicina uz semināru par paredzamajām izmaiņām preču apritē BREXIT gadījumā.

Norise: 17.oktobrī pl.10., Islande Hotel, Ķīpsalas iela 2, Rīga

Semināra aprakstu lūdzu skatiet šeit.