Seminārs par aktualitātēm Muitas lietās

2019.gada 17.aprīlī sadarbībā ar mūsu ilggadējo partneri ifinanses.lv notiks kārtējais seminārs Aktualitātes Muitas lietās.

Seminārā kā vienmēr tiks aplūkotas vispārīgās Muitas lietas regulējošās tēmas, kā arī uzmanība tiks veltīta aktuālajai muitas atļauju tēmai – AEO, vispārējais galvojums un tā samazināšana, atzītais nosūtītājs/saņēmējs, muitas noliktavas, pagaidu uzglabāšanas vietas. Apskatīsim atļauju kritērijus un to izpildes nosacījumus. Semināra programmā iekļauta arī informācija par pārkāpumiem muitas jomā.

Semināra norises vieta – Islande Hotel konferenču zālē, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā.

Semināru vadīs Elīna Lapsa, muitas un nodokļu konsultante.

Pieteikšanās semināram šeit.

ATZĪTAIS EKONOMISKAIS OPERATORS. Prasību un kritēriju izpilde.

Normatīvie akti nenosaka pienākumu kādam kļūt par atzīto ekonomisko operatoru, tā ir paša komersanta brīva izvēle. Saņemot atzītā ekonomiskā operatora atļauju, komersants brīvprātīgi uzņemas muitas iestāžu noteikto kritēriju izpildi, pretī gūstot atvieglotu noteikumu piemērošanu no muitas puses.

Atzītais ekonomiskais operators (AEO) ir Eiropas Savienības (ES) izveidota koncepcija, kuras pamatā ir muitas iestāžu un komersantu sadarbība un partnerība, kura izveido savstarpēji atzītu mehānismu piegādes ķēžu aizsardzībai un priekšrocību un atvieglojumu saņemšanai piegāžu izpildes nodrošināšanā. AEO koncepcijas pamatā ir Pasaules Muitas organizācijas ieviestais Muitas un uzņēmumu partnerības princips. Šis sadarbības modelis nozīmē komersanta brīvprātīgi ieviestu muitas iestāžu noteiktu kritēriju izpildi no komersantu puses un atvieglotu noteikumu piemērošanu šiem komersantiem no muitas puses.

AEO atzīst ne tikai visās ES dalībvalstīs, bet arī valstīs, ar kurām noslēgti savstarpējās atzīšanas līgumi, – Norvēģijā, Šveicē, Japānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Andorā un Ķīnā.

Atļaujas un to priekšrocības

AEO atļaujas dala 2 lielos blokos:

  • muitas vienkāršojumi (AEOC – no angļu valodas Authorised Economic Operator Customs Simplifications);
  • drošība un drošums (AEOS – no angļu valodas Authorised Economic Operator Security and Safety).

Abas atļaujas iespējams apvienot un, izpildot visus kritērijus, saņemt pilno AEO statusu ar visām priekšrocībām, ko sniedz abi atļauju veidi.  Tātad muitas normatīvie akti paredz iespēju saņemt trīs atļauju veidus – AEOC (muitas vienkāršojumi), AEOS (drošība un drošums) un AEO (muitas vienkāršojumi un drošība un drošums).

AEOC priekšrocības:

  • labumu gūšana no īpašiem vienkāršojumu veidiem. AEOC atļaujas turētājiem, piesakoties noteiktiem vienkāršojumu veidiem, muitas iestāde atkārtoti nepārbauda kritērijus, kuri jau ir izpildīti saņemot AEOC.
  • mazāka fiziskā un dokumentu kontrole. Muitas iestādes AEO atļauju turētājiem veic retākas muitas fiziskās un dokumentu kontroles, nekā pārējiem uzņēmējiem.
  • iepriekšējs paziņojums par muitas kontroli (izņemot, ja kontrole saistīta ar drošuma un drošības pārbaudēm).
  • muitas kontrole prioritārā kārtībā un iespēja pieprasīt konkrētu vietu tās veikšanai.
  • Netiešie ieguvumi, tādi kā efektīvāka kravu aprites plānošana, samazinātas izmaksas kravu apstrādei un muitošanai, darbinieku kompetences un uzticības līmeņa paaugstināšana, drošības un drošuma incidentu samazināšana,

Īpašie vienkāršojumu veidi sniedz šādas priekšrocības:

  • vispārējā galvojuma atsauces summas samazinājums līdz 30% preču importam;
  • deklarācijas iesniegšana kā ieraksts deklarētāja reģistros;
  • atļauja speciālajām procedūrām (pārstrāde, galapatēriņš, ievešana muitas noliktavā u.c.);
  • atļaujas tranzīta vienkāršojumiem un TIR;
  • atļauja regulāro kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai;
  • atļauja vienkāršotās muitas deklarācijas regulārai izmantošanai u.c.

AEOS paredzēts uzņēmējiem, kuri vēlas saņemt īpašus muitas kontroles atvieglojumus saistībā ar drošumu un drošību, preces ievedot vai izvedot no ES muitas teritorijas. Tas paredz šādas priekšrocības:

  • atvieglotus nosacījumus pirmsizvešanas deklarācijām;
  • mazāk fizisko un dokumentu kontroļu attiecībā uz drošumu un drošību;
  • iepriekšēju paziņojumu un prioritārā kārtībā veiktu muitas kontroli;
  • iespēju pieprasīt konkrētu vietu muitas kontroles veikšanai.

 

Prasības ir stingras

Uz AEO atļauju var pieteikties jebkura persona, ja tā izpilda turpmāk aplūkotos nosacījumus.

Nedrīkst būt pārkāpumi

Persona pēdējo 3 gadu laikā nav izdarījusi tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību. Kritērija izpildi prasa no AEO atļaujas pretendenta amatpersonām un no personām, kas atbildīgas par muitas vai citiem jautājumiem, kas tieši attiecināmi uz AEO darbību (piemēram, ekspeditori, noliktavu operatori u.tml.). Pārkāpumi, ja tādi ir, tiek iedalīti maznozīmīgos, atkārtotos un nopietnos – katrā konkrētā gadījumā piemērojot noteiktus kritērijus pārkāpuma smaguma noteikšanai.

Augsta līmeņa kontrole

Personai ir jānodrošina augsta līmeņa kontrole pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās, pārvadājumu uzskaites vai citas pārvaldības sistēmas, kas ļauj muitas iestādēm pārliecināties par piegādes ķēžu norisi, par administratīvo organizāciju, iekšējiem kontroles veidiem, informācijas aizsardzību pret nozaudēšanu vai trešo personu piekļūšanu tai, aizliegtas vai ierobežotas aprites preču kontroles mehānismiem. To nodrošina ar grāmatvedības, preču uzskaites, loģistikas u.c. sistēmām un tajās esošo datu savstarpējās kontroles mehānismiem. Muitas iestāžu vajadzībām ir jānodrošina fiziska un elektroniska piekļuve šīm sistēmām. Parasti tas tiek nodrošināts muitas amatpersonu pārbaudes brīdī, uzrādot sistēmas darbību muitas amatpersonām un paskaidrojot tajā esošo datu apjomu, ievades veidu (manuāli, automātiski), kontroles mehānismus, sistēmu un datu aizsardzību tajās. Preču uzskaites sistēmā jābūt iespējai nodalīt ES statusa preces no trešo valstu precēm (AEOS nepiemēro).

Pirms AEO atļaujas saņemšanas komersantam ir jābūt izstrādātai un spēkā esošai informācijas tehnoloģiju (IT) drošības programmai, kas nodrošina datu drošību un IT sistēmu pasargāšanu no neatļautas ielaušanās, izmantojot ugunsmūri, pretvīrusu programmu, paroļu maiņas kārtību, datu nesēju aizsardzību u.tml. Jābūt izveidotiem arī dokumentācijas reģistriem un to glabāšanas kārtībai, veidojot, piemēram, dokumentu reģistrus, sarakstus, arhivēšanas kārtību.

Nepieciešamības gadījumā komersantam jābūt izstrādātai arī preču licenču apstrādes kārtībai saistībā ar aizliegtas vai ierobežotas aprites preču identificēšanu.

Tāpat AEO atļaujas saņemšanai ir jānodrošina procesu un procedūru apraksti, kas paskaidro veicamās darbības prasību un kritēriju izpildei un izsekojamībai, kurās jāiekļauj komersanta darbinieku veicamie soļi ikvienā ar muitošanu vai piegādes ķēdes norisi saistītā procesā, nodrošinot iespēju jebkurai kompetentai trešajai personai, galvenokārt muitas amatpersonām, pārliecināties par komersanta un tā darbinieku izpratni par veicamajām darbībām, atbildības apmēru un atbildīgo iestāžu informēšanu gadījumos, ja konstatēti pārkāpumi vai novirzes no noteiktās kārtības.

Šī punkta izpildē būtiski ir ņemt vērā, ka komersanta rīcībā ir jābūt iekšējās kārtības dokumentiem, kuros aprakstītas darbības un atbildība tieši par muitas jomu regulējošo prasību izpildi. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka nereti nodalīt saimnieciskās darbības procesus dažādos to līmeņos (klientu piesaiste, pārdošana, izvērtēšana, izpilde, kontrole, apmaksa utt.) ir visai sarežģīti vai pat neiespējami un šādos gadījumos tomēr ieteicams ir aprakstīt visu saimnieciskās darbības procesu. Pieredze rāda, ka paši komersanti, ieviešot procedūru dokumentus, kas sākotnēji šķiet smagnējs un dažkārt neiespējams process, rezultātā ir ieguvēji ne tikai AEO vajadzībām nepieciešamo procesu organizēšanas ziņā, bet arī nodrošina pārskatāmu darba organizāciju visā uzņēmumā kopumā.

Noteikti jāparedz informācijas glabāšanas vieta un veids (elektroniski, drukātā veidā), kā arī jābūt informētiem visiem darbiniekiem, kuru pienākumus skar attiecīgo dokumentu saturs.

Finansiālā maksātspēja

Tā kā AEO atļauja ir saistīta ar atvieglotu nosacījumu izpildi preču piegādes  (tostarp muitošanas un loģistikas) procesa norisē, muitas iestādēm ir jāgūst pārliecība par komersanta finansiālo maksātspēju. Kā kritēriji šī nosacījuma izpildei tiek izvirzīti pēdējo 3 gadu laikā izpildītas finanšu saistības, kas rodas pret valsti, ievedot vai izvedot preces, pietiekami labs finansiālais stāvoklis pienākumu un saistību izpildei, ievērojot komersanta saimnieciskās darbības specifiku, veidu un norisi, kā arī nedrīkst būt sākta bankrota procedūra. Finanšu situācija tiek vērtēta pēc vispārējiem kritērijiem, aprēķinot likviditātes un maksātspējas koeficientus un nosakot saistību īpatsvaru bilancē. Lai izvērtētu komersanta finansiālo maksātspēju, tiek izmantoti iesniegti gada pārskati, kā arī operatīvā bilance.

Gadījumā, ja kādā no iepriekšējiem 3 gadiem AEO atļaujas pretendentam vai AEO atļaujas turētājam kādā pārskata periodā, kad tam jau ir spēkā AEO atļauja, pasliktinās finanšu situācija, ir svarīgi veikt darbības pašnovērtējumu, izvērtēt riskus un iemeslus situācijas izmaiņām, kā arī situācijas stabilizēšanai nepieciešamās darbības.

Ja kāds no kritērijiem, kam noteikts 3 gadu atskaites posms, nav izpildāms, jo komersants šādu periodu nedarbojas, tad ir izmantojami dati par pieejamo laika posmu un paredzamiem rādītājiem, taču muitas dienesti nosaka pienākumu precizēt tos pēc noteikta laika.

Praktiskās kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti

Lai saņemtu AEOC (neattiecas uz AEOS) atļauju, kā kritērijs ir izvirzīti praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veicamo darbu. Atbilstību kritērijam pierāda ar komersanta darbinieka izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas gūta jomā, ar ko nodarbojas komersants. Ja tiek veikta darbība, kas saistīta ar preču muitošanu, tad ir jābūt iegūtai izglītībai muitas jomā vai saņemtam kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, bet, ja darbības ir saistītas, piemēram, ar loģistikas procesa organizēšanu – izglītība attiecīgajā jomā.

Praktiskās kompetences kritērija izpildei nepieciešama vismaz 3 gadu pieredze muitas jautājumos. Šāda darba pieredze nav obligāta 3 gadus tieši pirms AEO atļaujas pieteikuma iesniegšanas, bet var būt gūta arī iepriekš. 3 gadu pieredze uzskatāma par pierādītu, ja 3 gadus ir veikta darbība saistībā ar muitas vienkāršojumu piemērošanu. Šīs prasības uzskata par izpildītām, ja tām atbilst vai nu AEO atļaujas pretendenta amatpersonas vai par muitošanas vai attiecīgiem saimnieciskās darbības veidiem atbildīgie darbinieki (struktūrvienību vadītāji, deklaranti u.tml.), vai arī ārpakalpojuma sniedzēja darbinieki, ja tādi tiek piesaistīti. Ja tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumi, muitas iestādes pārbauda šo personu atbilstību profesionālās kvalifikācijas vai praktiskās kompetences standartiem.

Drošības un drošuma standarti

AEOS atļaujas saņemšanas nosacījums par drošuma un drošības kritēriju izpildi ir attiecināms uz telpu un ēku drošības nodrošināšanu pret neatļautu piekļuvi trešajām personām. Šī prasība attiecas gan uz preču atrašanās vietām, gan arī uz dokumentu atrašanās vietām birojos, kabinetos un arhīvos, t.i., jebkur. Nodrošinot telpu un teritoriju drošību, vienlaikus ir jānodrošina preču drošība tādējādi, lai nebūtu iespējams pievienot citas preces, nomainīt esošās, neatļauti tās izmantot vai manipulēt  ar kravas vienībām.

AEOS drošuma un drošības mērķiem svarīga ir darījumdarbības partneru izvērtēšana. Darījumdarbības partneri ir personas, kas tieši iesaistītas starptautiskajās piegāžu ķēdēs no ražotāja līdz gala pircējam. AEOS ir atbildīgs tikai par savu posmu starptautiskajā piegādes ķēdē, bet vienlaikus drošuma un drošības nosacījumu izpildē tas ir atkarīgs no saviem darījumdarbības partneriem. Ir svarīgi, lai AEOS atļaujas turētājs pārzinātu visus savus partnerus – sākot ar telpu iznomātājiem un beidzot ar transporta pakalpojumu sniedzējiem, un būtu pārliecināts, ka arī tie izpilda AEOS uzliktās drošuma un drošības prasības. Ideālā variantā AEOS atļaujas pretendents sadarbojas ar citu AEOS atļaujas turētāju, taču šādi gadījumi nebūs vienmēr iespējami, tāpēc AEOS atļaujas ietvaros ir jāveic darījumdarbības partneru izvērtēšana, lai gūtu pārliecību par kravu uzglabāšanas un transportēšanas drošību, telpu drošību un atbilstošu saskaņotu rīcību apdraudējuma gadījumā. Sadarbību drošuma un drošības jautājumos var atrunāt savstarpēji noslēgtajos līgumos, drošības programmu uzstādījumos vai apliecinot ar drošības deklarāciju. AEOS atļaujas ietvaros ir jānosaka atbildīgā persona par drošumu un drošību. Jānorāda, ka drošums un drošība muitas lietu sakarā ir pavisam kas cits nekā drošība darba vides sakarā.

Kā saņemt AEO atļauju?

Apzinot un identificējot nepieciešamību saņemt AEO atļauju, ir svarīgi identificēt savu atbilstību noteiktiem kritērijiem vai vismaz gatavību izstrādāt nepieciešamos dokumentus, veikt uzlabojumus un nepieciešamās kontroles darbības, lai nodrošinātu atbilstību AEO atļaujas prasībām, un sniegt pieteikumu AEO atļaujai.

Iesniedzot pieteikumu AEO atļaujas saņemšanai, jāiesniedz arī pašnovērtējuma anketa, kurā iekļauta būtiska komersantu raksturojoša informācija.

Ja muitas iestāde veiktajās pārbaudēs guvusi pārliecību par visu procesu caurskatāmību un atzinusi komersantu par atbilstošu AEO atļaujas piešķiršanai, tā izsniedz atļauju. Taču šajā brīdī būtiskākais process tikai sākas. AEO atļauja ne tikai sniedz atvieglotus nosacījumus muitošanas procesā un starptautisko piegādes ķēžu norisē, bet arī uzliek par pienākumu AEO turētājam cītīgi sekot savai atbilstībai izvirzītajiem kritērijiem. Tā, piemēram, AEO atļaujas turētājam, ievērojot jebkuras izmaiņas normatīvajos aktos, procesos, procedūrās vai savā finanšu stāvoklī, ir jāveic regulāras pašpārbaudes par procedūru atbilstību faktiskajam darbam, jāinformē darbinieki un jānodrošina viņu kvalifikācijas celšana, jāveic darījumdarbības partneru novērtēšana, drošuma un drošības prasību izpildes kritēriju pārbaude, atbildīgo personu sodāmības pārbaudes, jāinformē muitas iestādes par izmaiņām komersanta datos vai būtiskās procedūru izmaiņās un jāuzmana visu kritēriju regulāra izpilde, tostarp jāanalizē savas pieļautās kļūdas un jānovērš to turpmāka rašanās.

 

 

Jauni normatīvie akti muitas jomā.

Saistībā ar jaunajiem Muitas normatīvajiem aktiem, kas stājušās spēkā 2016.gada 1.maijā, kad piemērojams kļuva Savienības muitas kodekss, kā arī 2016.gada 5.jūlijā spēkā stājies Muitas likums,  šā gada septembrī stājušies spēkā šādi normatīvie akti muitas jomā:

Muitas atļauju noteikumi.

Ministru kabineta 22.08.2017. noteikumi Nr.499 „Muitas atļauju noteikumi” nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē šādas muitas atļaujas:

  • izmantot vienkāršotu deklarāciju;
  • izmantot ierakstu deklarētāja reģistros;
  • izmantot atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu;
  • izmantot atzītā uzņēmēja statusu;
  • atzītā eksportētāja atļauju patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi;
  • izmantot Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tranzīta procedūru papīra formā attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu;
  • izmantot Savienības tranzīta procedūru, kuras pamatā ir elektronisks manifests, attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu.

Noteikumi regulē arī atsevišķus noteikumus attiecībā uz vienkāršoto deklarēšanu, ierakstu deklarētāja reģistros un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanu.

Komersanti, kas saņēmuši vienkāršoto procedūru atļaujas vietējai muitošanai ievešanas procedūrām saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, līdz atļauju nosacījumu pārvērtēšanai, veic elektronisku preču uzskaiti atbilstoši iepriekš spēkā esošajiem nosacījumiem (MK 16.11.2010. noteikumi Nr. 1048 ” Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu”).

Sākot ar 02.10.2017. iesniegumu atļauju saņemšanai komersanti VID iesniedz Savienības Muitas kodeksa Muitas lēmumu sistēmā, izmantojot VID EDS.

 

Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi.

Ministru kabineta 22.08.2017. noteikumi Nr.500 „Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” nosaka kārtību attiecībā uz:

  • muitas noliktavu darbību – atļaujas izsniegšana, grozīšana, apturēšana, atjaunošana, anulēšana, preču uzskaites un identificēšanas kārtību muitas noliktavā un saistību izpilda kārtību pēc muitas noliktavas darbības atļaujas anulēšanas;
  • pagaidu uzglabāšanas vietas darbību – atļaujas izsniegšana, grozīšana, apturēšana, atjaunošana, anulēšana, preču uzskaites kārtību pagaidu uzglabāšanas vietā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšanas kārtību, kā arī pagaidu uzglabāšanā esošo preču pārvietošanas kārtību starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām;
  • darbībām ar precēm brīvajā zonā – kārtību, kādā apstiprina preču uzskaiti brīvajā zonā un brīvajā zonā esošo pagaidu uzglabāšanā atrodošos preču uzglabāšanas, apstrādes, pārdošanas vai pirkšanas un preču uzskaites kārtību;
  • ārpussavienības preču, kuras netiek apliktas ar akcīzes nodokli, pārvietošanas kārtību ar autotransportu starp noteiktu brīvo zonu daļām viena muitas kontroles punkta ietvaros.

Komersanti, kas saņēmuši atļaujas saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, līdz atļauju nosacījumu pārvērtēšanai, veic elektronisku preču uzskaiti atbilstoši iepriekš spēkā esošajiem nosacījumiem (MK 03.02.2015. noteikumi Nr. 57 Muitas noliktavu darbības noteikumi”).

Sākot ar 02.10.2017. iesniegumu muitas noliktavas atļaujas saņemšanai un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanai komersanti VID iesniedz Savienības Muitas kodeksa Muitas lēmumu sistēmā, izmantojot VID EDS.

Nopietni muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumi

2016.gada 5.jūlijā spēkā stājās jaunais Muitas likums. Tas tika pieņemts no jauna pamatojoties uz jauno ES normatīvo regulējumu muitas jomā, t.i. pamatojoties uz 2013.gada 9.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu – Savienības Muitas kodekss (SMK). SMK stājās spēkā 2016.gada 1.maijā.

SMK kā kritēriju dažādu muitas atļauju piešķiršanai un komersantu vērtēšanai nosaka kritēriju – tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu. Šī kritērija precīzai izpratnei un piemērošanai Muitas likuma 28.pantā ir noteikti nosacījumi par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem un to piemērošana muitas jomā. Iepriekš šie nosacījumi bija iekļauti Finanšu ministrijas instrukcijā, taču tagad tie nostiprināti likumā.

Nopietnu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu pazīmes ir šādas:

v     administratīvā sodāmība par pārkāpumu, kā rezultātā budžetā ir samazināts aprēķinātais nodokļu apmērs muitas nodoklim 10 000 eiro vai arī PVN vai akcīzes nodokļa parāds pārsniedz 20 000 eiro;

v      komercsabiedrības dibinātāja vai amatpersonas kriminālsodāmība par kontrabandu, ar likumu aizliegtu vai speciāli reglamentētu preču pārvietošanu;

v     aizliegta uzņēmējdarbības veikšana un tml. pārkāpumi tautsaimniecībā;

v     administratīvā sodāmība par stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana noteiktos gadījumos;

v     nodokļu uzrēķins VID pārbaudes rezultātā, kura apmērs pārsniedz  sešus procentus no personas attiecīgā pārskata gada apgrozījuma un nav mazāks par 10 000 eiro.

Savienības Muitas kodekss.

Ar 2016.gada 1.maiju ir kļuvusi piemērojama 2013.gada 9.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu – Savienības Muitas kodekss (SMK). Līdz ar minētās regulas piemērošanu, spēku zaudēja iepriekš spēkā esošais Muitas kodekss, proti, Eiropas Padomes Regula Nr.2913/1992 par Kopienas muitas kodeksa izveidi un šīs regulas piemērošanas noteikumi, kas tika regulēti ar Komisijas Regulu 2454/1993 ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1993.gada 2.jūlijs).

Papildus SMK ar 2016.gada1.maiju ir piemērojami arī SMK piemērošanas noteikumi, kas reglamentēti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446  (2015.gada 28.jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (SMK Deleģētā regula) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015.gada 24.novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (SMK Īstenošanas regula).

Papildus minētajām regulām ir izdotas un/vai sagatavotas vairākas regulas, kas attiecas uz kļūdu labojumiem iepriekš minētajās regulās, kā arī atsevišķu tulkojumu uz latviešu valodu neatbilstību. Dažas no minētajām regulām nav stājušās spēkā, tāpēc projektiem ir informatīvs nolūks un tulkojumu pretrunu gadījumā skatāma ir regulu angļu valodas versija.

Ar jauno SMK tiek noteikti mērķi muitas iestādēm – ātrāka un vienkāršāka preču deklarēšana, muitas procedūru strukturēšana, kontroles pasākumu pārnešana uz pēcmuitošanas pārbaudēm, vēl vairāk paaugstināta un pastiprināta elektroniska datu aprite un risku analīze. Tā kā komersanti un pašas muitas iestādes ilgstoši ir darbojušās saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, SMK tādām jomām kā atļaujas, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas izmaiņas, elektroniskās deklarēšanas uzlabojumi, vienkāršotās deklarēšanas izmaiņas u.c. ir paredzēts pārejas periods līdz pat 2019., 2020.gadam. Tas atvieglo arī komersantu darbību, jo netiek paralizēta darbība, bet gan izmaiņas veicamas pietiekoši ilgā pārejas periodā, kas ļauj pienācīgi sagatavoties procesu jauninājumiem.

Ar SMK ir mainīts muitas procedūru un režīmu regulējums un ir spēkā šāds sadalījums: muitas procedūras ietver laišanu brīvā apgrozībā, eksportu un īpašās procedūras, kas sīkāk ietver tranzīta, uzglabāšanas, pārstādes un īpašas izmantošanas nosacījumus. Reeksports, jeb preču atpakaļizvešana pēc tam, kad tās bijušas laicīgi ievestas Savienības muitas teritorijā, piemēram, glabātas muitas noliktavā, tām veiktas pārstādes darbības vai tml., ar SMK netiek uzskatīts par muitas procedūru un šīs darbības pieteikšana muitā ir atkarīga no veida, kā preces tikušas ievestas, kā tās tikušas deklarētas, kas ir preču saņēmējs iepriekš u.c.

Uzglabāšanas procedūras ietver glabāšanu muitas noliktavā un brīvo zonu režīmu, pārstrādes procedūras ietver ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei regulējumu, savukārt īpašā izmantošana nozīmē preču pagaidu uzglabāšanu un galapatēriņa nosacījumus. Galapatēriņš ļauj preces laist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu.

Ar SMK tiek nostiprināta elektroniskas deklarācijas iesniegšana kā parastā, jeb standarta preču deklarācija. Papildus elektroniskajai muitas deklarācijai noteiktos apstākļos iespējams izmantot tādus preču deklarēšanas veidus kā vienkāršota muitas deklarācija, ieraksts deklarētāja reģistros, mutiska deklarācija un akts, ko uzskata par muitas deklarāciju (darbība).

Kā jau minēts iepriekš, tieši elektroniskā datu aprite ar jauno SMK ir noteikta kā muitas iestāžu darbības prioritāte, proti, ES dalībvalstīm pakāpeniski, bet ne vēlāk kā līdz 2020.gadam jānodrošina vairāku jaunu informācijas sistēmu ieviešana, kā arī esošo sistēmu pielāgošana atbilstoši SMK prasībām. Izpildot šo prasību Latvijas muitā norit aktīva elektroniskās deklarēšanas sistēmas uzlabošana un atjaunināšana, lai nodrošinātu ātru un efektīvu elektronisko muitas sistēmu ieviešanu un datu pārraidi, ieviešot ES prasībām atbilstošas sistēmas:

v     automatizēto importa sistēmu un tās sasaisti ar ES centrālajām un citu dalībvalstu muitas sistēmām, ieviešot centralizētās muitošanas principu;

v     automatizēto eksporta sistēmu, nodrošinot centralizētās muitošanas principu;

v     muitas atļauju, preču statusa pierādījumu, informācijas lapas pārstrādes procedūru, vienkāršoto tranzīta procedūru, speciālo procedūru, pagaidu uzglabāšanas, preču ierašanās, preču uzrādīšanas un citu muitas procesu elektronizāciju;

v     “viena loga” sistēmu, nodrošinot kravu pavaddokumentu automatizētu kontroli muitošanas procesā;

v     galvojumu administrēšanas sistēmu.

Tāpat kā prioritāra izvirzīta muitas atbalsta sistēmu drošība, pieejamība un funkcionalitātes uzlabošana.

Ar SMK mainīta robežvērtība preču statusa apliecinājuma apstiprināšanai muitas iestādē, ja tam tiek izmantots rēķins vai pārvadājuma dokuments, līdzšinējo 10 000 eiro vietā nosakot preču kopējās muitas vērtību vismaz 15 000 eiro.

Papildus iepriekš spēkā esošajam regulējumam par iespējām komersantiem saņemt Saistošo izziņu par tarifu (SIT), SMK paredz iespēju saņemt arī Saistošo izziņu par izcelsmi (SII), kas ir ES spēkā esošs lēmums par preču izcelsmi. Gan SIT, gan SII ir spēkā tikai un vienīgi attiecībā uz precēm, par kurām tie izsniegti un kuras deklarētas muitai pēc šo lēmumu pieņemšanas. Iepriekš SIT bija spēkā 6 gadus no tā izdošanas dienas, savukārt SMK nosaka SIT un SII derīguma termiņu 3 gadus. SIT un SII neizsniedz vispārīgos gadījumos, bet piemēro tikai un vienīgi saistībā ar konkrētu muitas procedūru, ja lēmuma turētājs spēj pierādīt, ka attiecīgās preces un apstākļi visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm un apstākļiem.

Līdz ar SMK spēkā stāšanos ir noteikta vienota galvojuma dokumenta izmantošana muitas parādam, kas var rasties un muitas parādam, kas radies. Visam komersantam piešķirtajam galvojuma apmēram tiek izsniegta vienota galvojuma apliecība, kurā tiek norādīts, kādām procedūrām un kādiem nodokļu veidiem  izmantojams konkrēts galvojuma apmērs. Prasības galvojuma piešķiršanai visām procedūrām ir vienādas. Kā jauns kritērijs vispārējā galvojuma saņemšanai SMK noteikta par galvojuma izmantošanu atbildīgās personas profesionālās kvalifikācijas prasība, t.i. praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Atbilstoši minētajam, atbildīgajai personai ir jābūt pierādītai vismaz trīs gadu praktiskai pieredze muitas jautājumos vai sekmīgi pabeigušai apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām. Pēdējā gadījumā jābūt iegūtai izglītībai muitas jomā vai derīgam muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātam. Minētās prasības ir pielīdzinātas prasībām atzītajam uzņēmējam. Tāpat ir veiktas izmaiņas galvojuma atsauces summas aprēķina regulējumā.

Attiecībā uz muitas noliktavu darbības regulējumu ar SMK ir noteikti trīs muitas noliktavu tipi: I tipa un II tipa publiskā muitas noliktava un privāta muitas noliktava. Muitas noliktavas turēšanas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums ir spēkā esošs galvojums līdz ar atļaujas saņemšanas brīdi. Iepriekš galvojums muitas noliktavai  bija nepieciešams ar brīdi, kad tiek uzsākta preču uzglabāšana muitas noliktavā. SMK arī atļauj muitas noliktavā veikt preču mazumtirdzniecību, preces pārdot internetveikalā. Šāds nosacījums var būt ērts interneta veikaliem, kuri darbojas starptautiskajā tirgū, bet preču noliktava atrodas Latvijā. Mainītas arī preču uzskaites prasības muitas noliktavā, paredzot nodrošināt elektronisku preču uzskaites veidu.

Atzītā uzņēmēja atļaujas saņemšanai arī ir izvirzītas jaunas prasības, tostarp – nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību. Šis kritērijs precīzāk regulēts jaunajā Muitas likumā. Citstarp, kā atzītā uzņēmēja kritēriji noteikti finansiāla maksātspēja, augsta līmeņa kontrole pār savām darbībām un preču plūsmu, praktiskās kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, pienācīgi drošības un drošuma standarti.

Muitas maksājumi ievedot preces.

Būtiska nianse, apsverot preču importa nepieciešamību un komerciālo izdevīgumu, ir muitas maksājumi un to apmērs. Maksājumu noteikšana preču ievešanai ir viens no Eiropas Savienības tirgus aizsardzības pasākumiem.

 

Ievedmuitas nodoklis

Ievedmuitas nodoklis ietver muitas nodokļus un muitas nodokļiem līdzvērtīgus maksājumus, kas jāveic, preces ievedot, kā arī lauksaimniecības maksājumus un citus ievedmuitas maksājumus, kas ieviesti, realizējot kopējo lauksaimniecības politiku vai īpašu režīmu, kurš attiecas uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.

Savienības Muitas kodeksā noteikts, ka “muitas parāds” personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas (ievedmuitas parāds) vai izvedmuitas (izvedmuitas parāds) nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā. Minēto noteikumu pamatā ir preču tarifikācija, kas nozīmē, ka ievedmuitas maksājumu apmērs atkarīgs no preču kombinētās nomenklatūras jeb preču muitas koda.

Ievedmuitas apmēru nosaka ne vien preču muitas kods, bet arī to izcelsmes valsts. Tāpat ievedamajām precēm var tikt piemērotas tarifu kvotas atkarībā no preču muitas koda un eksporta valsts, kas nozīmē samazinātu vai nulles vērtības ievedmuitas nodokli. Ja ievedamajām precēm ir piemērojama spēkā esoša tarifu kvota, tās saņemšana pēc būtības ir vienkārša – pirms tam jāiesniedz iesniegums muitas iestādei. Kamēr attiecīgā tarifu kvota ir spēkā un nav izlietots tās apjoms, precēm var piemērot samazināto ievedmuitas nodokļa likmi.

Pamatā precēm ievedmuitas nodoklis tiek noteikts procentuālā apmērā no preču muitas vērtības, taču ir arī preces, kurām ievedmuitas nodoklis tiek noteikts par ievedamo preču apjomu, piemēram, svara vai skaita vienību.

Ir preces, kurām atkarībā no to koda papildus vispārējai ievedmuitas nodokļa likmei piemēro arī antidempinga maksājumus vai kompensācijas maksājumus (piemēram, elektronikas precēm no Ķīnas), Mērsinga maksājumus (piemēram, konditorejas izstrādājumiem).

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Ar PVN tiek aplikts preču imports, ja par to ir noteikts ievedmuitas nodoklis. Tātad, ja vien preču imports nav atbrīvots no ievedmuitas saskaņā ar ES noteikumiem par atbrīvojumiem no ievedmuitas nodokļa, par to maksājams PVN atbilstoši piemērojamajām likmēm. PVN aprēķina, preču muitas vērtībai pieskaitot šādus izdevumus:

–          pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (t.sk. komisijas maksa, preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā;

–          preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

–          normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN.

 

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis par akcīzes preču importu maksājams pēc noteiktajām likmēm katram preču veidam.

 

Nodokļu nomaksas kārtība

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu muitas parāds rodas, laižot brīvā apgrozībā ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces attiecīgās muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī. Savienības Muitas kodekss personu, kurai ir pienākums samaksāt ievedmuitas nodokļus, sauc par “parādnieku”.

Muitas deklarācijā aprēķināto ievedmuitas nodokli un PVN maksā attiecīgās muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī, bet akcīzes nodoklis maksājams valsts budžetā pirms preču uzrādīšanas muitas iestādei, ja vien kādam vai visiem nodokļu veidiem netiek piemērota atvieglota nodokļu nomaksa.

Aprēķinātos nodokļu maksājumus ir iespējams veikt ne vien ar pārskaitījumu Valsts kases attiecīgajā kontā, bet arī ar maksājumu karti muitas iestādē muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.

Normatīvie akti paredz iespēju neveikt muitas maksājumus preču ievešanas brīdī, ja vienlaikus ar muitas deklarāciju tiek iesniegts galvojums aprēķināto nodokļu maksājumu garantēšanai. Galvojums dod tiesības samaksāt budžetam pienākošos maksājumus pēc muitas deklarācijas iesniegšanas – ievedmuitas nodoklim samaksas termiņš ir 10 dienas, bet PVN – 30 dienas pēc muitas deklarācijas noformēšanas.

Pēc deklarētāja izvēles var iesniegt vienreizējo vai vispārējo galvojumu. Galvojumu muitas jomā ir tiesīgas sniegt kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem un ir ieguvušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvotāja statusu.

Vienreizējā galvojuma iesniegšanas gadījumā deklarētājs muitas iestādē iesniedz bankas garantijas vēstuli vai apdrošināšanas polisi vienā konkrētā muitas deklarācijā aprēķināto nodokļu maksājumu nodrošināšanai. Nodokļu maksātājs VID Muitas pārvaldē var saņemt vispārējā galvojuma apliecību, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: tās veic uzņēmējdarbību ES muitas teritorijā, tam nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar tā iesniedzēja saimniecisko darbību, kā arī tas regulāri izmanto attiecīgās muitas procedūras vai saņēmis atzītā uzņēmēja sertifikāts muitas vienkāršojumiem.  Šādā gadījumā nodokļu maksātājs aprēķina vispārējā galvojuma apmēru, piemēram, statistiski, ņemot vērā iepriekšējā periodā, piemēram, 6 mēnešu griezumā, par preču izlaišanu aprēķināto nodokļu maksājumu apmēra vidējo vērtību mēnesī. Par aprēķināto summu nepieciešama galvinieka izsniegta garantija. Noformējot muitas deklarāciju, no kopējā vispārējā galvojuma apmēra muitas iestāde rezervē attiecīgo nodokļu summu līdz to samaksai.

Izpildot Savienības Muitas kodeksā un tā īstenošanas un piemērošanas noteikumos noteiktos kritērijus, nodokļu maksātājam ir iespēja saņemt atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 50%, 30% apmērā vai pilnīgu atbrīvojumu no galvojuma. Papildus nodokļu maksātāja maksātspējas, finanšu resursu un finanšu saistību izpildei attiecībā uz muitas un citu nodokļu nomaksu pēdējo trīs gadu laikā, muitas iestāžu izvirzītie kritēriji ir tādi kā noteiktas prasības grāmatvedības uzskaites sistēmām, nodrošināta iespēja muitas dienestiem fiziski piekļūt komersanta reģistriem, loģistikas sistēmas prasības, informācijas arhivēšanas un aizsardzības prasības, darbinieku apmācības, kā arī procedūras muitas noteikumu pārkāpumu konstatēšanas gadījumos.

Ja muitas amatpersonām muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī rodas šaubas par deklarācijā aprēķināto nodokļu pareizību un tās uzskata, ka par precēm būtu maksājami nodokļi lielākā apmērā, nekā aprēķināts muitas deklarācijā, par starpību nodokļu maksātāja pienākums ir iemaksāt drošības naudu VID depozītu naudas uzskaites līdzekļu kontā. Pēc preču izlaišanas muitas iestāde veic kontroles pasākumus un pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu vai ieskaitīšanu valsts budžetā.

Nodokļu maksātājiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, ir iespēja saņemt atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai preču importam. Šāds īpašais PVN režīms nozīmē tiesības muitas deklarācijā aprēķināto PVN maksāt, uzrādot to attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijā, vienlaikus atskaitot to kā priekšnodokli, ja saņemtās preces tiek izmantotas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Komersantiem, kas ieved preces, kuras turpmāk paredzēts izmantot kā pamatlīdzekļus komersantu saimnieciskajā darbībā, ir tiesības nemaksāt PVN preču ievešanas brīdī, piemērojot īpašo PVN režīmu preču importa darījumos pamatlīdzekļu importam. Režīms ir attiecināms, ja pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 710 EUR, pamatlīdzekli paredzēts izmantot saimnieciskajā darbībā vismaz 12 mēnešus pēc tā ievešanas un nodokļu maksātājam nav nodokļu parāda.

Akcīzes nodokli pirms preču ievešana ir atļauts nemaksāt, ja akcīzes preces tiek novietotas akcīzes preču noliktavā. Akcīzes nodokļa nomaksas termiņi ir noteikti likumā “Par akcīzes nodokli”.

 

Atbrīvojumi no nodokļiem

ES ir noteikusi atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļiem, paredzot pilnībā atbrīvot no ievedmuitas nodokļiem preces gan privātpersonu, gan komersantu vajadzībām. Ar PVN neapliek preču importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 22 EUR.

Komerciālu preču ievešanai ir noteikts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, piemēram, precēm, ko ieved zinātnes, izglītības un kultūras jomā, preču paraugiem, reklāmas materiāliem. No ievedmuitas nodokļiem ir atbrīvotas arī komerciālos nolūkos pa pastu saņemtas preces, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa netiek attiecināts uz sūtījumā esošu alkoholu, smaržām, tualetes ūdeņiem un tabakas izstrādājumiem. Atbrīvojums no akcīzes nodokļa noteiktam preču daudzumam vai veidam ir paredzēts tikai nekomerciālu sūtījumu gadījumā, līdz ar to par komerciālos nolūkos saņemtu ar akcīzes nodokli apliekamu preci jebkurā gadījumā ir maksājams akcīzes nodoklis.

 

Nodokļu apmēra precizēšana

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa normām muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas. Minētā norma dod tiesības gan personām pašām pēc saviem ieskatiem, gan arī muitas iestādei veikt labojumus muitas deklarācijās pēc preču izlaišanas. Labojumu veikšana var būt saistīta ar aprēķināto nodokļu maksājumu apmēra precizēšanu. Ja deklarētājs veic labojumus jau noformētā muitas deklarācijā, kā rezultātā palielinās aprēķinātais nodokļu apmērs, viņš papildu maksājumus, tai skaitā arī nokavējuma naudu, iemaksā budžetā. Savukārt, ja nodokļu administrācija veic muitas deklarācijas pēcmuitošanas pārbaudi, tā atkarībā no pārbaudes veida ir tiesīga noteikt papildu maksājumus budžetā, kā arī aprēķināt soda naudu par samazināto nodokļu maksājumu apmēru. VID var veikt noformēto muitas deklarāciju datu atbilstības pārbaudi vai auditu.

 

 

EKSPORTA FORMALITĀTES.

Eksports kā tāds, dažādu nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu izpratnē atšķiras. Preču eksports pēc būtības ir ļoti plaša tēma. Šajā rakstā uzmanība tiks vērsta tieši eksporta regulējumam un pamatnosacījumiem muitas jomā.

Normatīvie akti muitas jomā.

2016.gada 1.maijā ir stājušies spēkā vairāki jauni muitas jomu regulējoši normatīvie akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regula (ES) 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (Savienības Muitas kodekss), Komisijas 2015. gada 28. jūlija deleģētā regula 2446/2015, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem un Komisijas 2015.gada 24.novembra īstenošanas regula 2447/2015, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Visi minētie normatīvie akti aizstāj iepriekš spēkā esošo Muitas kodeksu un tā piemērošanas noteikumus.

Eksports muitas tiesībās nozīmē Savienības preču izvešanu ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Jau pati definīcija nosaka, ka muitas procedūra eksports ir piemērojama tikai un vienīgi Savienības statusa precēm. “Savienības preces” ir preces, kas ietilpst jebkurā no šādām kategorijām:

a) preces, kas ir pilnībā iegūtas Savienības muitas teritorijā un nesatur preces, kuras ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas;

b) preces, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas un ir laistas brīvā apgrozībā;

c) preces, kas iegūtas vai ražotas Savienības muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no precēm, kuras minētas a) un b) apakšpunktā.

Muitas normatīvie akti precīzi definē termina „eksportētājs” nozīmi. Eksportētājs var būt:

v                       persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija, ir līgumattiecības ar saņēmēju trešā valstī, un kurai ir tiesības lemt par to, ka preces ir pārvietojamas uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas. Konkrētāk – tā ir persona, kurai ir tiesības nosūtīt preces saņēmējam ārpus Eiropas Savienības;

v                       privātpersona, kura pārvieto eksportējamās preces, kas ir tās personīgajā bagāžā. Tie ir ceļotāji, kas izceļo ārpus Eiropas Savienības un vienlaikus pārvieto arī preces personiskām vajadzībām;

v                       citos gadījumos – persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai ir tiesības lemt par to, ka preces ir pārvietojamas uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas. Tās ir personas, kas nosūta, bet pašas nepārvieto, preces ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

Kā redzams no definīcijas, tad komerciālu sūtījumu gadījumos eksportētājam ir jābūt Eiropas Savienībā reģistrētai personai, savukārt, ja preču eksportētājs ir privātpersona, tad tā var būt arī privātpersona, kuras mītnes vieta nav Eiropas Savienība.

 

Darbības pirms preču izvešanas.

 

Pirms preču izvešanas no Eiropas Savienības, par tām sniedzama pirmsizvešanas deklarācija. Pirmsizvešanas deklarācijā nepieciešamo informāciju atļauts iesniegt, iesniedzot rakstveida eksporta muitas deklarāciju, kas aizpildīta arī kā pirmizvešanas deklarācija, ieniedzot reeksporta vai atpakaļizvešanas muitas deklarāciju vai arī iesniedzot atsevišķu izvešanas kopsavilkuma deklarāciju. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.

Līdz ar pirmizvešanas deklarācijas datu iesniegšanu, muitas iestāde veic riska analīzi. Eksportējamo preču riska analīze balstās pamatā drošuma un drošības pamatprincipiem un nepieciešamības gadījumā muitas iestādes veic nepieciešamos pasākumus.

 

Visas muitas deklarācijas tiek iesniegtas elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pieslēdzot attiecīgi nepieciešamo elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas apakšmoduli. Eksporta formalitāšu gadījumā tiek izmantota Eksporta kontroles sistēma. Muitas deklarāciju var aizpildīt pats eksportētājs vai deklarētājs.

 

Izvešanas formalitātes.

 

Savienības Muitas kodekss un tā īstenošanas un piemērošanas noteikumi regulē kārtību, kādā muitas iestādē tiek noformēta muitas procedūra – eksports. Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa normām visām savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas piemēro eksporta procedūru.

 

Muitas iestāde, kurā iesniedz eksporta deklarāciju vai reeksporta deklarāciju par tām precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas ir eksporta muitas iestāde.

Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, no kuras preces izved no Savienības muitas teritorijas un tiek vestas uz galamērķi, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības ir izvešanas muitas iestāde.

Ja, preces izvedot, eksporta muitas procedūra tiek uzsākta muitas iestādē, kas nav izvešanas muitas iestāde, proti, tiek noformēta eksporta muitas deklarācija eksporta muitas iestādē, tad transportējot preces uz izvešanas muitas iestādi, tās pārvieto, noformējot tranzīta muitas procedūru, noslēdzot eksporta procedūru izvešanas muitas iestādē.

Eksporta muitas iestāde nosūta eksporta deklarācijas ziņas deklarētajai izvešanas muitas iestādei. Minēto ziņu pamatā ir no eksporta deklarācijas iegūtie dati, vajadzības gadījumā ar labojumiem.

Ja preces atstāj Savienības muitas teritoriju, izmantojot stacionāru transporta iekārtu, izvešanas muitas iestāde ir eksporta muitas iestāde. Ja pēc tam, kad preces ir izlaistas eksportam, tām piemēro ārējā tranzīta procedūru, izvešanas muitas iestāde ir tranzīta operācijas nosūtītāja muitas iestāde. Izvedot preces pa gaisu, jūru, dzelzceļu vai izmantojot pasta pakalpojumu, izvešanas muitas iestāde pēc pieprasījuma ir iestāde, kuras uzraudzībā atrodas vieta, kur preces pārņem dzelzceļa sabiedrības, pasta operatori, aviosabiedrības vai kuģošanas sabiedrības.

Izņēmums attiecībā uz izvešanas muitas iestādes noteikšanu ir akcīzes preču un lauksaimniecības preču izvešanas gadījumā, kad izvešanas muitas iestāde ir šo preču faktiskās izvešanas vietas muitas iestāde Eiropas Savienībā. Minētais nozīmē, ka šādām precēm nav atļauts piemērot tranzīta procedūru pirms preču faktiskās izvešanas, kā arī izvešanas muitas iestāde nevar būt vieta, kur preces pieņem kāds no gaisa, jūras, dzelzceļa pārvadājuma vai pasta pakalpojuma sniedzējs.

Izvedot preces, par tām iesniedzama rakstveida eksporta muitas deklarācija. Kā jau norādīts iepriekš, eksporta muitas deklarācijas tiek iesniegtas Eksporta kontroles sistēmā.

Tātad parastā kartība ir rakstveida muitas deklarācijas iesniegšana eksporta muitas iestādē, t.i. vietā, kur tiek uzsākta preču izvešana no Eiropas Savienības teritorijas. Taču, ir piemērojami izņēmumi gan attiecībā uz deklarācijas iesniegšanas vietas noteikšanu, gan uz rakstveida deklarācijas noformēšanu. Proti, gadījumos, ja viens deklarētājs deklarē izvešanai vienu sūtījumu, kura vērtība nepārsniedz 3000 eiro precēm, uz kurām neattiecas nekādi ierobežojumi vai aizliegumi – rakstveida eksporta deklarāciju atļauts iesniegt izvešanas muitas iestādē.

Izņēmums attiecināms arī uz rakstveida muitas deklarācijas iesniegšanu. Normatīvie akti nosaka gadījumus, kad ir atļauta preču izvešanas mutvārdu deklarēšana. Šādi gadījumi piemērojami izvedot:

v           nekomerciālas preces;

v           komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro vai kuru neto svars nepārsniedz 1000 kg;

v           transportlīdzekļus, kas reģistrēti Savienības muitas teritorijā un ko paredzēts atpakaļievest, kā arī šādu transportlīdzekļu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums;

v           atsevišķus lauksaimniecības produktus un preces (mājdzīvnieki, produkti, sēklas, rupjā barība un lopbarība), uz ko attiecas atbrīvojumi no muitas nodokļiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, nosacījumiem.

Regula 2446/2015 precīzi nosaka pazīmes, kādas preces tiek uzskatītas par nekomerciālām. Nekomerciālas preces nozīmē tādas preces, ko viena privātpersona neregulāri, bez atlīdzības nosūta citai privātpersonai un kas ir paredzētas saņēmēja vai tā ģimenes personīgai lietošanai bez komerciālas nozīmes veida vai daudzuma ziņā vai preces ceļotāja bagāžā, kas tiek ievestas neregulāri un ir paredzētas ceļotāja vai tā ģimenes personīgai lietošanai vai dāvināšanai bez komerciālas nozīmes veida vai daudzuma ziņā.

Vienlaikus mutisko deklarēšanu nav atļauts piemērot kopējās lauksaimniecības politikas preču eksportam un preču eksportam, par kurām iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu.

Muitas normatīvie akti atsevišķos gadījumos pieļauj preču izvešanu deklarēt ar aktu. Akts šajā gadījumā ir domāta kādas darbības veikšana, kas nav preču deklarēšana ne rakstveidā, ne mutvārdos. Šāds akts var būt personas iziešana caur „zaļo koridoru”, proti, izbraucot no Eiropas Savienības vietās, kur ieviesta divu koridoru sistēma, izejot pa koridoru „nav deklarējamu preču” vai iziešana cauri muitas kontroles punktam, kurā nav ieviesta divu koridoru sistēma.

Par muitā deklarētām precēm uzskata arī pa pastu nosūtītas preces, par kurām ir noformēti atbilstoši pasta pārvadājumu pavaddokumenti. Šāds pasta pārvadājuma pavaddokuments – CN22 vai CN23 kalpo kā apliecinājums preču eksporta mutiskai deklarēšanai. Iepriekš, pirms šā gada 1.maija spēkā esošais normatīvais regulējums noteica, ka pasta pārvadājumu pavadzīmes tiek pielīdzinātas rakstiskas muitas deklarācijas noformēšanai, taču šobrīd šāda nosacījuma normatīvajos aktos nav un minētās pasta pavadzīmes izmantojamas kā eksporta fakta apliecinājums preču sūtījumiem mutiskas deklarēšanas gadījumos. Ja preču vērtības vai svara robežlielums pārsniedz iepriekš norādītos 1000 EUR vai 1000 kg, pasta sūtījumiem noformējama rakstveida muitas deklarācija.

Jāņem vērā, ka eksportējamo preču muitas vērtība tiek noteikta, balstoties uz preču pārdošanas rēķina summu.

Eksportējamās preces izvešanas muitas iestādē uzrāda preču pārvadātājs, norādot eksporta deklarācijas MRN numuru un neatbilstības starp deklarācijā norādītajām un uzrādītajām precēm, norādot faktisko daudzumu, ja tādas tiek konstatētas. Izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par preču uzrādīšanu izvešanas muitas iestādē. Kopš preču uzrādīšanas brīža, izvešanas muitas iestāde uzrauga preces līdz tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Eksporta noslēgšana.

Eksportu noslēdz izvešanas muitas iestādē pēc preču faktiskās izvešanas no Eiropas Savienības muitas teritorijas. Izvešanas muitas iestāde apliecina preču izvešanu, elektroniski par to informējot eksporta muitas iestādi.

Eksporta muitas iestāde pēc deklarētāja vai eksportētāja lūguma apliecina preču izvešanu, ja izvešanas muitas iestāde un eksporta muitas iestāde ir viena un tā pati vai ja izvešanas muitas iestāde ir informējusi eksporta muitas iestādi par preču izvešanu vai ja tiek iesniegti pietiekami pierādījumi preču eksporta fakta apliecinājumam. Par pietiekamiem pierādījumiem, ko var iesniegt deklarētājs vai eksportētājs uzskata pierādīšanas līdzekļus (katru atsevišķi vai tos kopā) – pavadzīmes kopija, ko parakstījis saņēmējs ārpus Savienības muitas teritorijas, rēķins, pavadzīme, maksājuma apliecinājums, dokuments, ko parakstījis komersants, kurš izved preces no Savienības teritorijas vai dokuments, ko apstiprinājis citas valsts muitas dienests atbilstoši tās valsts procedūrām.

Gadījumā, ja eksporta muitas deklarācija bija jānoformē, bet tā kādu iemeslu dēļ nav bijusi noformēta un preces jau ir izvestas, noformējama muitas deklarācijas retrospektīvā kārtā. Šādā gadījumā atbildīgajai muitas iestādei iesniedzama muitas deklarācija un iepriekšminētie pierādījumi faktiskai preču izvešanai.

Ja rodas situācija, kad preces, kurām ir uzsākta eksporta procedūra vairs nav paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, deklarētājs vai eksportētājs nekavējoties par to informē eksporta muitas iestādi, bet gadījumā, ja preces jau ir uzrādītas izvešanas muitas iestādē – par to informē izvešanas muitas iestādi.

Nodokļu maksājumi.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā preču eksporta definīcija pēc būtības atbilst Savienības Muitas kodeksā noteiktajam eksporta terminam. PVN likuma izpratnē par preču eksportu uzskata preču piegādi no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kam tiek piemērota PVN 0% likme. Kā būtisks nosacījums PVN 0% likmes piemērošanai preču eksportam ir faktiskās preču izvešanas apliecinājums. Ja reģistrēts PVN maksātājs nodokļu administrācijai nevar uzrādīt preču eksportu apliecinošus dokumentus, likums liedz piemērot PVN 0% likmi preču eksportam. Preču eksportu apliecinoši dokumenti un fakti jau tika uzskaitīti iepriekš un faktiski izmantojami arī preču eksporta fakta apliecināšanai PVN 0% piemērošanas pamatošanā.

Lai arī saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu par precēm, kam uzliekams izvedmuitas nodoklis, izvedmuitas parāds rodas tām piemērojot eksporta procedūru, praktiski nepastāv tādas preču grupas, kam būtu piemērojams izvedmuitas nodoklis.