Ar 2016.gada 1.maiju ir kļuvusi piemērojama 2013.gada 9.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu – Savienības Muitas kodekss (SMK). Līdz ar minētās regulas piemērošanu, spēku zaudēja iepriekš spēkā esošais Muitas kodekss, proti, Eiropas Padomes Regula Nr.2913/1992 par Kopienas muitas kodeksa izveidi un šīs regulas piemērošanas noteikumi, kas tika regulēti ar Komisijas Regulu 2454/1993 ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1993.gada 2.jūlijs).

Papildus SMK ar 2016.gada1.maiju ir piemērojami arī SMK piemērošanas noteikumi, kas reglamentēti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446  (2015.gada 28.jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (SMK Deleģētā regula) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015.gada 24.novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (SMK Īstenošanas regula).

Papildus minētajām regulām ir izdotas un/vai sagatavotas vairākas regulas, kas attiecas uz kļūdu labojumiem iepriekš minētajās regulās, kā arī atsevišķu tulkojumu uz latviešu valodu neatbilstību. Dažas no minētajām regulām nav stājušās spēkā, tāpēc projektiem ir informatīvs nolūks un tulkojumu pretrunu gadījumā skatāma ir regulu angļu valodas versija.

Ar jauno SMK tiek noteikti mērķi muitas iestādēm – ātrāka un vienkāršāka preču deklarēšana, muitas procedūru strukturēšana, kontroles pasākumu pārnešana uz pēcmuitošanas pārbaudēm, vēl vairāk paaugstināta un pastiprināta elektroniska datu aprite un risku analīze. Tā kā komersanti un pašas muitas iestādes ilgstoši ir darbojušās saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, SMK tādām jomām kā atļaujas, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas izmaiņas, elektroniskās deklarēšanas uzlabojumi, vienkāršotās deklarēšanas izmaiņas u.c. ir paredzēts pārejas periods līdz pat 2019., 2020.gadam. Tas atvieglo arī komersantu darbību, jo netiek paralizēta darbība, bet gan izmaiņas veicamas pietiekoši ilgā pārejas periodā, kas ļauj pienācīgi sagatavoties procesu jauninājumiem.

Ar SMK ir mainīts muitas procedūru un režīmu regulējums un ir spēkā šāds sadalījums: muitas procedūras ietver laišanu brīvā apgrozībā, eksportu un īpašās procedūras, kas sīkāk ietver tranzīta, uzglabāšanas, pārstādes un īpašas izmantošanas nosacījumus. Reeksports, jeb preču atpakaļizvešana pēc tam, kad tās bijušas laicīgi ievestas Savienības muitas teritorijā, piemēram, glabātas muitas noliktavā, tām veiktas pārstādes darbības vai tml., ar SMK netiek uzskatīts par muitas procedūru un šīs darbības pieteikšana muitā ir atkarīga no veida, kā preces tikušas ievestas, kā tās tikušas deklarētas, kas ir preču saņēmējs iepriekš u.c.

Uzglabāšanas procedūras ietver glabāšanu muitas noliktavā un brīvo zonu režīmu, pārstrādes procedūras ietver ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei regulējumu, savukārt īpašā izmantošana nozīmē preču pagaidu uzglabāšanu un galapatēriņa nosacījumus. Galapatēriņš ļauj preces laist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu.

Ar SMK tiek nostiprināta elektroniskas deklarācijas iesniegšana kā parastā, jeb standarta preču deklarācija. Papildus elektroniskajai muitas deklarācijai noteiktos apstākļos iespējams izmantot tādus preču deklarēšanas veidus kā vienkāršota muitas deklarācija, ieraksts deklarētāja reģistros, mutiska deklarācija un akts, ko uzskata par muitas deklarāciju (darbība).

Kā jau minēts iepriekš, tieši elektroniskā datu aprite ar jauno SMK ir noteikta kā muitas iestāžu darbības prioritāte, proti, ES dalībvalstīm pakāpeniski, bet ne vēlāk kā līdz 2020.gadam jānodrošina vairāku jaunu informācijas sistēmu ieviešana, kā arī esošo sistēmu pielāgošana atbilstoši SMK prasībām. Izpildot šo prasību Latvijas muitā norit aktīva elektroniskās deklarēšanas sistēmas uzlabošana un atjaunināšana, lai nodrošinātu ātru un efektīvu elektronisko muitas sistēmu ieviešanu un datu pārraidi, ieviešot ES prasībām atbilstošas sistēmas:

v     automatizēto importa sistēmu un tās sasaisti ar ES centrālajām un citu dalībvalstu muitas sistēmām, ieviešot centralizētās muitošanas principu;

v     automatizēto eksporta sistēmu, nodrošinot centralizētās muitošanas principu;

v     muitas atļauju, preču statusa pierādījumu, informācijas lapas pārstrādes procedūru, vienkāršoto tranzīta procedūru, speciālo procedūru, pagaidu uzglabāšanas, preču ierašanās, preču uzrādīšanas un citu muitas procesu elektronizāciju;

v     “viena loga” sistēmu, nodrošinot kravu pavaddokumentu automatizētu kontroli muitošanas procesā;

v     galvojumu administrēšanas sistēmu.

Tāpat kā prioritāra izvirzīta muitas atbalsta sistēmu drošība, pieejamība un funkcionalitātes uzlabošana.

Ar SMK mainīta robežvērtība preču statusa apliecinājuma apstiprināšanai muitas iestādē, ja tam tiek izmantots rēķins vai pārvadājuma dokuments, līdzšinējo 10 000 eiro vietā nosakot preču kopējās muitas vērtību vismaz 15 000 eiro.

Papildus iepriekš spēkā esošajam regulējumam par iespējām komersantiem saņemt Saistošo izziņu par tarifu (SIT), SMK paredz iespēju saņemt arī Saistošo izziņu par izcelsmi (SII), kas ir ES spēkā esošs lēmums par preču izcelsmi. Gan SIT, gan SII ir spēkā tikai un vienīgi attiecībā uz precēm, par kurām tie izsniegti un kuras deklarētas muitai pēc šo lēmumu pieņemšanas. Iepriekš SIT bija spēkā 6 gadus no tā izdošanas dienas, savukārt SMK nosaka SIT un SII derīguma termiņu 3 gadus. SIT un SII neizsniedz vispārīgos gadījumos, bet piemēro tikai un vienīgi saistībā ar konkrētu muitas procedūru, ja lēmuma turētājs spēj pierādīt, ka attiecīgās preces un apstākļi visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm un apstākļiem.

Līdz ar SMK spēkā stāšanos ir noteikta vienota galvojuma dokumenta izmantošana muitas parādam, kas var rasties un muitas parādam, kas radies. Visam komersantam piešķirtajam galvojuma apmēram tiek izsniegta vienota galvojuma apliecība, kurā tiek norādīts, kādām procedūrām un kādiem nodokļu veidiem  izmantojams konkrēts galvojuma apmērs. Prasības galvojuma piešķiršanai visām procedūrām ir vienādas. Kā jauns kritērijs vispārējā galvojuma saņemšanai SMK noteikta par galvojuma izmantošanu atbildīgās personas profesionālās kvalifikācijas prasība, t.i. praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību. Atbilstoši minētajam, atbildīgajai personai ir jābūt pierādītai vismaz trīs gadu praktiskai pieredze muitas jautājumos vai sekmīgi pabeigušai apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām. Pēdējā gadījumā jābūt iegūtai izglītībai muitas jomā vai derīgam muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātam. Minētās prasības ir pielīdzinātas prasībām atzītajam uzņēmējam. Tāpat ir veiktas izmaiņas galvojuma atsauces summas aprēķina regulējumā.

Attiecībā uz muitas noliktavu darbības regulējumu ar SMK ir noteikti trīs muitas noliktavu tipi: I tipa un II tipa publiskā muitas noliktava un privāta muitas noliktava. Muitas noliktavas turēšanas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums ir spēkā esošs galvojums līdz ar atļaujas saņemšanas brīdi. Iepriekš galvojums muitas noliktavai  bija nepieciešams ar brīdi, kad tiek uzsākta preču uzglabāšana muitas noliktavā. SMK arī atļauj muitas noliktavā veikt preču mazumtirdzniecību, preces pārdot internetveikalā. Šāds nosacījums var būt ērts interneta veikaliem, kuri darbojas starptautiskajā tirgū, bet preču noliktava atrodas Latvijā. Mainītas arī preču uzskaites prasības muitas noliktavā, paredzot nodrošināt elektronisku preču uzskaites veidu.

Atzītā uzņēmēja atļaujas saņemšanai arī ir izvirzītas jaunas prasības, tostarp – nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību. Šis kritērijs precīzāk regulēts jaunajā Muitas likumā. Citstarp, kā atzītā uzņēmēja kritēriji noteikti finansiāla maksātspēja, augsta līmeņa kontrole pār savām darbībām un preču plūsmu, praktiskās kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, pienācīgi drošības un drošuma standarti.